Aizbraucēju rindas papildinās

Līdz šim nevarēju teikt, ka manu draugu vai paziņu vidū būtu daudz to cilvēku, kuri devušies peļņā uz ārzemēm. Drīzāk būtu bijis pareizi teikt, ka mani tas nebija skāris. Šis rudens nāk ar citu atklāsmi. Jāteic, ka vienā laikā par došanos uz ārzemēm paziņojuši vairāki draugi un paziņas. Tas raisīja pārdomas par to, kādēļ tā notiek. Tā ir, ka ne jau interese par kultūru, citu tautu paražām ir iemesls aizceļošanai, bet nepieciešamība skriet pēc naudas, kas vajadzīga elementārākajām dzīves lietām. Un nevienu jau par to nevar nosodīt, tikai pie sevis nodomāt, ka Latvija zaudē kārtējos labos cilvēkus, nodokļu maksātājus un patiesībā arī sabiedrības uzņēmīgāko daļu. Tiem, kuristrādāt negrib un kuriem ir labi tā, kā ir, tie nekur neskries. Tie paliks un kaut kā jau galus kopā savilks. Aizbrauc cilvēki, kuri vēlas dzīvot labi vai nedaudz labāk. Pagājušās nedēļas nogalē satiku divas ģimenes, kuras stāstīja par saviem aizceļošanas plāniem laikrakstam. Viņiem Latvijā bija darbs, bet neapmierina atalgojums, lai varētu normāli dzīvot. Abās ģimenēs izskanēja arī viedoklis par darba devējiem, kuri maksā algas „aploksnē”, tās netiek palielinātas līdzi minimālās algas apmēriem valstī un arī nākotnē nekas gaišāks netiekot solīts. Un ir jau saprotams, katram gribas nodzīvot savu dzīvi tik labi, cik tas vien pašu spēkiem iespējams. Ir saprotama ģimeņu vēlme dzīvot savā mājā, izglītot bērnus un arī pašiem atļauties kādu mazumiņu. Straujiem soļiem tuvojas Saeimas vēlēšanas, atkal no jauna tautu apdullina solījumi, izlikšanās un klajš populisms. Negribas jau tā teikt, bet no tā visa metas šķērmi. Nevienam no solītājiem jau patiesībā neinteresē, kā šajā zemē dzīvo cilvēki. Pieļauju, ka daļai no tiem vīriem vienkāršo cilvēku problēmas, likstas un vēlēšanās ir kaut kas pavisam tāls. Abas puses dzīvo, kā var un prot, viena otrā neieklausoties. Liene Lote Grizāne