
Lieldienas aizvadītas, Krievijas solītā uguns pārtraukšana Lieldienās izrādījušies klaji meli. Uzbrukumi un uzlidojumi no Krievijas Ukrainai turpinājās un turpinās. Turpinās arī ASV prezidenta Donalda Trampa centieni kļūt par miera nesēju.
Dažādajos prezidenta un viņa administrācijas paziņojumos bieži izskan piedāvājums atdot gan Krimu, gan citas Ukrainas okupētās teritorijas Krievijai. Tiesa gan, ik pa brīdim izskan arī apgalvojumi, ka tā gluži neesot domāts, turklāt Tramps ir arī paziņojis, ka ASV var izstāties no miera sarunām, ja viss nenotiks tā, kā viņš gribējis. Savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka nepiekrīt miera sarunām, ja to noteikums ir visu okupēto teritoriju atdošana Krievijai un Ukrainas atomelektrostaciju nonākšana ASV pārziņā.
24.aprīlī ASV prezidents sarunā ar žurnālistiem Ovālajā kabinetā sacīja: “Agresorvalsts Krievija ir gatava noslēgt miera līgumu, un tagad jautājums ir tikai par to, ko darīs Ukraina. Es domāju, ka mums ir vienošanās ar Krieviju. Mums jānoslēdz vienošanās ar Zelenski. Biju domājis, ka ar to mums izdosies vieglāk tikt galā. Līdz šim bija sarežģīti, bet domāju, ka viss būs labi.” Uz jautājumu, vai Tramps tiksies ar Putinu Sauda Arābijā, ASV prezidents atbildēja, ka vispār plāno ar viņu tikties, bet pagaidām, visdrīzāk, netiksies. Savukārt uz jautājumu, vai ASV vienošanās par mieru paredz arī okupētās Krimas atdošanu Krievijai, Tramps neatbildēja, sakot, ka viņš tikai grib, lai karš beigtos: “Man vienalga. Ja abi (Zelenskis un Putins) būs apmierināti, viņi abi parakstīs šo vienošanos. Man nav favorītu. Es negribu nekādus favorītus. Es gribu noslēgt darījumu. Es gribu saglabāt viņu dzīvības.”
Tramps arī kritizēja bijušo prezidentu Džo Baidenu par to, ka viņš tik daudz tērējis Ukrainas atbalstam, jo Baidenam neesot vajadzējis pieļaut šo karu. Naudu, kura iztērēta Ukrainai, būtu bijis labāk iztērēt Amerikā. Tramps atkal minēja fantastisko skaitli – 350 miljardus, kuri it kā esot iztērēti atbalstam. Tiesa gan, šo skaitli min tikai Tramps, bet ASV varas iestāžu pārskati vēl pirms Trampa atgriešanās prezidenta amatā liecināja par aptuveni divreiz mazāku summu. Dienu pirms šīs žurnālistu tikšanās ar ASV prezidentu, 23. aprīlī, Baltā nama preses sekretāre kanālam CNN noliedza, ka ASV prezidents izvirzījis Zelenskim ultimātu nekavējoties piekāpties prasībai piekrist miera līgumam, pretējā gadījumā ASV izstāšoties no miera sarunām. Gan jāpiebilst, ka ASV speciālais pārstāvis Stīvs Vitkofs pēc sarunām ar Putinu paziņoja, ka Ukraina un Krievija ir ieinteresēta pašlaik okupēto teritoriju paturēšanā sev, bet “ja dažas no tām būs pamatā krievvalodīgas”, tad Ukrainas interese varētu būt mazāka. Acīmredzot Vitkofs nezina vai negrib zināt, ka Krievija mēdz piespiedu kārtā pārvietot okupēto teritoriju ukraiņus uz Krieviju, aicinot un palīdzot uz šīm teritorijām doties Krievijas iedzīvotājiem. Ar vārdu sakot, ASV prezidenta un viņa komandas paziņojumi ir pretrunīgi un liecina, ka Trampam joprojām galvenais ir viņš un tas, cik varenam un dižam viņam izdosies izskatīties. Par pārējo acīmredzot ASV prezidentam tiešām ir vienalga.
Tikmēr 23. aprīlī Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs franču izdevumā Le Point publicētā intervijā sacīja, ka miera līgums var tikt noslēgts “zibenīgi”, ja Ukraina atzīs četru apgabalu – Doņeckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjes – okupāciju. Tātad, ja Ukraina piekritīs okupēto apgabalu atdošanai Krievijai, miera līgums tikšot noslēgts. Tiesa gan, par drošības garantijām pat šādam agresīvam un absurdam miera līgumam gan Tramps, gan viņa komanda klusē. Tā teikt, galvenais ir izskatīties kā pasaules lielākajiem “miera baložiem”, nedomājot, kas notiek tālāk.
Komentāri