Ceturtdiena, 25. septembris
Vārda dienas: Rodrigo, Rauls

Nedodas prom, bet paplašina ražošanu

Sarmīte Feldmane
Zindari

Gandarījums, ka klienti novērtē. “Zindari” saimnieks Agris Elperis. FOTO: no albuma

Pie ražotnes Cēsīs plāksne ar uzrakstu “Zindari” noņemta, bet saimnieks Agnis Elperis ir tikpat rosīgs un aizņemts.

“Viss notiek un attīstās,” viņš saka un piebilst, ka dzīvē daudz kas ir apstākļu sakritība un pašam jāizvēlas ceļš, pa kuru iet.

Pirms diviem gadiem cēsnieks izveidoja koprades darbnīcu “Zindari”, sāka izgatavot hidrolātus jeb ziedūdeņus,    augu izvilkumus eļļā, čagu.    Tika izveidots internetveikals, kas veiksmīgi darbojas, jo produktiem ir pieprasījums.

“Neesmu pamēģinājis plašākā tirgū. Izpētot to, saprotu, ka tam,  ko ražoju,    tirgus ir    augošs, Eiropā pieprasījums ik gadu palielinās. Redzot noietu Latvijas internetveikalā, jo produktus tirgoju tikai internetā, saprotu, ka attīstības iespējas ir mazas, Iemesls vienkāršs – mazs tirgus,” stāsta “Zindaru” saimnieks.

Drīzumā viņš sāks iekārtot ražotni Austrijā, skaistā vietā, kur no mājas redzami sniegotie Alpi, blakus Innas upe, kurai otrā pusē- Vācija. Ražotnē iecerēta telpa, kur interesenti varēs paši darboties meistarklasēs, gatavot hidrolātus, uzzināt, kādas vērtības varam gūt no augiem.

“Internetveikals būs Austrijas un Vācijas tirgum. Vienādus produktus piedāvāšu gan no mūspusē, bioreģionā    vāktiem augiem, un    tas būs rakstīts uz etiķetēm, gan arī      no augiem, kas vākti tīrā vidē pie Innas.    No Cēsīm un Latvijas nepazūdu,” saka A.Elperis un piebilst, ka būs interesanti, ko pircēji vairāk izvēlas Latvijā, kas labāk patīk vāciešiem un austriešiem.

“Zindari” Cēsīs atstāj telpas, kurās līdz šim strādāja, taču citviet pilsētā tiks iekārtota maza ražotne, kura gan nebūs publiski pieejama. “Vasarā droši vien uz vairākiem mēnešiem būšu te. Pļavas, meži pazīstami, zinu, kas, kur aug, kad zied. Taps produkti no augiem, kas aug Gaujas Nacionālajā parkā,” atklāj cēsnieks un uzsver, ka iesāktais tiek turpināts, tikai plašāk – Cēsīs un Austrijā.

Atrast savu nišu

Par ziedūdeņiem, augu ekstraktiem A.Elperis zina daudz stāstīt. Par katru augu, ko tas var dot. “Lai visu apgūtu, mūža nepietiks,” viņš nosaka. Ar “Zin­daru” zīmolu piedāvājumā ir 39 hidrolāti. Ne tikai tādi, ko katrs var iedomāties, – jasmīna, ievas, asinszāles, ābeles, ceriņu,    kumelītes, priedes, bērza, bet arī ceļmallapu, raspodiņa, liepu lapu, nātru, pīlādžogu, raudenes. Agnis pastāsta, ka pasaulē vispieprasītākais ir rožu smaržūdens, tad lavandas, rozmarīna un kumelīšu. “Zindari” lavandu iegādājas Latvijas lauku saimniecībās, bet rozmarīnu -bioveikalos. Visi Cēsīs ražotie hidrolāti ir reģistrēti Eiropas Kosmētikas līdzekļu elektroniskās paziņošanas portālā CPNP , uz etiķetēm ir produktu apraksti, reģistrācijas numuri.    “Hidrolātā ir auga esence, to nevar salīdzināt ar sulu, tēju, jo katram augu produktam ir sava vērtība. Tvaicējot piecas stundas, augs atdod tādas vielas, kuras citādi nedabūt,” pastāsta A.Elperis un piebilst:    “Redzēs, ko par augu ekstraktiem teiks vācieši, austrieši.”   

Kādreiz katrai zāļu sievai skapītī bija ne tikai zāļu tējas,bet arī dažādu augu uzlējumi. Agnis daudz pētījis, kā katru ekstraktu pareizi izgatavot. Tiek izmantota vīnogu kauliņu, saulespuķu, čia sēklu eļļa.    Ir augi, kuri  pat trīs mēnešus jātur saulē, citi tikpat ilgi tumsā, tikai tad eļļas izvilkums ir gatavs.

Smags darbs jāiegulda, lai iegūtu un sagatavotu čagu. Arī tā kļūst aizvien pieprasītāka, jo daudzi iepazīst šo dabas dotās bagātības vērtību. “Zindaru”gatavotā ir reģistrēta kā uztura bagātinātājs.

“Man patīk darbības niša, kurā esmu. Jā, daudzi Latvijā ražo hidrolātus, augu ekstraktus, čagu, bet ne tik daudzi kā zāļu tējas,” saka A.Elperis.

Uzņēmējam jāmāk rēķināt

Agnis Elperis ir pieredzējis uzņēmējs. Ne tikai cēsnieki viņu pazīst kā “Cēsu maizes” dibinātāju un vietējo produktu veikala “Milti un Zīle rokā” izveidotāju. Pamazām maiznieks ieguva klientu uzticību, bet zīmols- atpazīstamību. “Pēc septiņu gadu darba biju noguris. Aizņemtība bija pārlieku liela. Māsīca jau strādāja ceptuvē un pamazām pārņēma “Cēsu maizi”. Prieks, ka Zaļaiskalnu ģimenes uzņēmums attīstās,” pastāsta A.El­peris un atklāj, ka maizes cep­šanai savulaik pievērsies, lai nedaudz pamainītu nodarbošanos. Viņš ir informāciju tehnoloģiju vadības izstrādes un administrēšanas speciālists. Izglītojies Anglijā un Vācijā.

“Darbs bija labi atalgots, bet saspringts, nervozs. Atteicos no vairākiem klientiem un veltīju laiku maizes cepšanai. Aizvien man ir pastāvīgie klienti, pie kuriem tagad braukšu no Austrijas,” pastāsta uzņēmējs. Viņš atzīst, ka tikai tāpēc, ka strādāja labi atalgotu darbu, varēja izveidot gan “Cēsu maizi”,  gan “Zindarus”.
“Sā­kumā taču neko nepelni, ieguldi visu, kas ir, un vēl kādu laiku piemaksā par to, ko dari. Ar to ir jārēķinās. Kāpēc vecpilsētā uzņēmēji tik bieži mainās? Tie, kuri saistīti ar tūrismu, vasarā tik daudz nenopelna, lai ziemās    izdzīvotu. Vajag papildu ienākumus, citu darbu. Un ir pašam skaidri jāsaprot, vai nopelnīto algu vērts ieguldīt uzņēmumā, vai tas, ko dari, patiešām ir sirdij tuvs,” pārdomās dalās cēsnieks. Un vēl – viņš pats veido etiķešu dizainu, tās izgatavo, uztur    mājaslapu un regulāri klientus informē feisbukā. “Ja būtu jāmaksā speciālistiem par pakalpojumiem, tie būtu lieli izdevumi,” atgādina uzņēmējs.

Lai arī kādu produktu ražotājs piedāvā, ienācējam tirgū vispirms ir jāiegūst uzticība. “Lai ieietu tirgū, produktam jābūt izcilam, kad jau ir klienti, kvalitāti zaudēt nedrīkst. Daru no sirds. Sociālajos tīklos nestāstu, lai pērk, jo mans ziedūdens ir labākais,    tikai    ievietoju informāciju, ko ražoju un kas tas ir. Pozitīvās atsauksmes iedrošina gan mani, gan pircējus.    Varu teikt, ka tagad “Zindari”ir pelnoši,” saka uzņēmējs.

Veidojot “Zindarus”, A.Elperim bija iecere par koprades telpām, lai vienam nebūtu garlaicīgi, lai sadarbotos. Taču par piedāvāto iespēju interese bija maza, pieteicās viens cēsnieks, kurš kādu laiku pastrādāja reizi nedēļā.    Meistarklasēs, kurās katrs no paša savāktajiem augiem varēja izgatavot hidrolātu, apmeklēja pāris cilvēku nedēļā, palielinoties darba apjomam, Agnim tām pietrūka laika.

“Cēsīs jūtos labi. Ne jau pavisam dodos prom,” saka cēsnieks Agnis Elperis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Piesātināts studiju gads Amerikā

08:08, 12. Sep, 2025

Cēsnieks Gvido mācījās Rīgas Biznesa skolā, arī Rīgas Tehniskajā universitātē un Latvijas Universitātē, studējot biznesa […]

Bibliotēka mājo veikalā

09:04, 11. Sep, 2025

Nezinātājam var šķist mazliet savdabīgi, bet var teikt, ka Līvos bibliotēka mājo veikalā. Līvu bibliotēkas […]

Velosipēds bija iecienīts arī pirms simts gadiem

09:02, 10. Sep, 2025

Līgatnes centrā, kādreizējās papīra dzirnavās, pirmo  vasaru apmeklētājus uzņem Līgatnes Velosipēdu muzejs. To izveidojis Mārtiņš Belickis. […]

Nu jau desmit gadus. Agris Tamanis atkal ir Cēsīs

08:57, 9. Sep, 2025

“Par savu uzņēmumu vadītājiem viņi izvēloties cilvēkus, kas ne tikai saprot viņu idejas, bet spēj […]

Tvert mirkļa burvību fotogrāfijās

09:05, 5. Sep, 2025

Par sevi ELĪNA ANDERSONE saka, ka ir cēsniece, kas savulaik desmit gadus dzīvojusi Rīgā un […]

Ieguvumi uzņēmumam, izmantojot celtniecības tehnikas nomu

16:05, 4. Sep, 2025

Mūsdienu uzņēmējdarbībā arvien lielāka nozīme tiek pievērsta resursu optimizācijai un izmaksu kontrolei. Īpaši tas attiecas […]

Tautas balss

Sludinājumi