
Graudi birst. Par saulaino ražas kulšanas dienu gandarīta Liepas pagasta zemnieku saimniecības “Mētras” saimniece Sarmīte Orehova un strādnieks Ainārs Zvejnieks. FOTO: Sarmīte Feldmane
Pagājušās nedēļas nogalē tā īsti sākās ražas novākšana. Pirms tam ne viens vien zemnieks pamēģināja iebraukt kādā labības tīrumā, ne katram izdevās pat apbraukt apkārt laukam. Arī tagad, kaut tikai rets mākonis nolaižas gatavajos graudos, daudzu tīrumu ieplakas ir ūdenī.
“Esmu no laimīgajiem, jo patlaban tīrumi nav ūdenī, labība nav veldrē,” saka Liepas pagasta zemnieku saimniecības “Mētras” saimniece Sarmīte Orehova un uzsver, ka, lai arī meliorācijas sistēmas tiek uzmanītas, lielajās lietavās tās nespēja novadīt ūdeni.
Šovasar pirmoreiz “Mētru” tīrumā uz divarpus stundām iebrauca 6.augustā, sākās lietus. Nākamajā dienā, apskatot lauku, kombaina atstātajās risēs bija ūdens. Iesākto labības pļauju varēja turpināt vien pēc trim dienām. S.Orehova pastāsta, ka parasti labības kulšana sākas jūlija beigās, pērn tas bijis 23.jūlijā. Savā vairāku gadu desmitu pieredzē tik vēlu labības novākšanas sākumu zemniece neatceras.
“Tik savādu vasara! Lai gan miežus izdevās iesēt agri, tie ir mazi, jo sakņu sistēma vāja. Mitrums iemūrēja gan agri, gan vēlu sēto saknes. Ja saknes vājas, nevar gaidīt lielu ražu,” vērtē zemniece un piebilst, ka arī palaimējies īstā brīdī labību nomiglot pret veldri, lai arī tādu noķert nebija viegli, jo vai nu lija, vai pūta vējš.
S.Orehova gan uzsver, ka par iekūlumu nevar runāt, kamēr graudi nav klētī, bet ar pirmo ziemas kviešu iekūlumu var būt apmierināta – piecas tonnas no hektāra. Mitrums gan bija 17.7 procenti, toties laboratorijā novērtēts, ka kvalitāte atbilst pārtikas graudiem. “Mētrās” ziemas kvieši jānovāc 49 hektāros, pēc tam būs kārta miežiem, desmit hektāriem griķu.
“Par katru dienu, kad var kult, jāpriecājas. Jo tālāk rudenī, jo no rītiem ilgāk un vakaros agrāk ir rasa, miklums, kult nevar, ” uzsver zemniece. Graudus izžāvē saimniecības kaltē, tad pārdod, lai nopelnīto tūlīt ieguldītu rudens sējā.
“Lopkopji salmus ķer no rokām, gan lielākas, gan mazākas fermas. Kad pirms pāris gadiem salmu nebija, govju fermās kaisīšanai izmantoja skaidas, bet govīm bojājās nagi. Arī aitkopjiem vajag salmus,” pastāsta S.Orehova un piebilst, ka visus pārdot nevar, jo jāatstāj arī mēslojumam, augsnes ielabošanai.
“Lai arī saulains, tāpat skatos mākoņos, ne tikai laika ziņās. Protams, gribētos, lai bez satraukuma varētu nokult, apart zemi un iesēt nākamo ražu. Bet dzīvē jau tā nenotiek, arī ar tehnikas īpatnību, ka tā nelūst vien tad, kad stāv, jārēķinās,” bilst “Mētru”saimniece.
Latvijas graudaudzētāji atgādina, ka aizvadītajos trīs gados laikapstākļi ir bijuši sarežģīti, bet šis gads ir sagādājis īpaši lielus izaicinājumus. Ja ražas apmēri lielākoties ir optimāli un dažviet pat labi, ražas novākšana ir ļoti apgrūtināta. Vienlaikus raža daudzviet ir sākusi bojāties, proti, graudi sākuši dīgt.
Komentāri