
Pēc dievkalpojuma. Gan draudzes locekļi, gan viesi vēl pakavējās sarunās un sadraudzībā. FOTO: Sarmīte Feldmane
Baltā Āraišu baznīca, rotāta baltiem ziediem, savā 800. gadadienā ikvienu sagaidīja cēla, dāvājot mājīguma un miera sajūtu. Draudzei piederīgie tepat no kaimiņmājām, tuvākām un tālākām vietām pulcējās īpašajā svētdienas dievkalpojumā, lai godinātu Dievu, pateiktos, ka paaudžu paaudzēs āraišniekiem ir savs dievnams.
Sveicinot draudzi un viesus baznīcas gadadienā, Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags atgādināja, ka Āraiši ir izcila vieta. “Ir Latvijā daudz ciemu un vietu, kur grūti atrast ko zīmīgu, ko dzīvīgu, kas piesaista acis. Te, Āraišos, ezerā ir senču dzīvesvieta. Daudz nezinām, kā viņi dzīvoja, tāpat, kam ticēja, kā lūdza Dievu. Tas bija sen. Te krastā ir baznīca. Simboliski redzam ceļu, kuru esam nogājuši, no cilvēkiem, kuri mēģina sevi pasargāt un izdzīvot ezera vidū, līdz nācijai, kurai sava valsts, valoda, izkopta kultūra. Kristīgā baznīca savulaik dažādām ciltīm ar dažādiem uzskatiem, ticējumiem kļuva par vienojošo, lai veidotos tauta un nācija,” teica arhibīskaps un uzsvēra: “Baznīca pieder draudzei, un tas var šķist dīvaini, jo nav jau privātmāja. Baznīca pieder tiem, kas paši ir ar baznīcu. Jūs esat baznīcas saimnieki, jo piederat Kristus baznīcai.“
Āraišniece Ruta Vanaga un Ligita Freija no Billes “Druvai” pastāstīja, ka paaudzēs ir saistītas ar Āraišu baznīcu. “Te arī mani bērni un mazbērni kristīti. Diemžēl viņu patlaban nav Latvijā,” stāsta Ligita. Rutas tēvs savulaik bijis zvaniķis baznīcā. “Lai kādi bijuši laiki un varas, Āraišu baznīcā vienmēr notika dievkalpojumi. Te kalpojuši gudri mācītāji,” teica āraišniece un piebilda, ka arī koncerti allaž ir ļoti skaisti, jo baznīcā ir brīnišķīga akustika. Ligita atgādināja, ka Āraišu baznīcas draudzes vēsturi daudz aprakstījusi novadniece, rakstniece Melānija Vanaga, tā saglabājot paaudžu stāstus un notikumus.
Ērika Līduma draudzē iesaistījusies pirms astoņiem gadiem. “Tas ir mans dievnams, svēta un mīļa vieta. Reizi nedēļā vispirms apeju ap baznīcu, tad pa kāpnēm nesteidzīgi dodos iekšā. Draudzes locekļi ir man tuvie cilvēki,” pastāstīja Ērika. Viņa aktīvi iesaistās draudzes dzīvē, dzied ansamblī, piedalās talkās. “Ja Dieva vārds tiek izdziedāts, tā divkārta pateicība Dievam,” pauda āraišniece.
Zita un Ivars Ščeglovi no Ģikšiem arī “Druvai” uzsvēra: “Tā ir mūsu baznīca. Kad ienāc, jūties kā savās mājās.” Zita atklāja, ka vispirms mācītājs Artis Eglītis viņu iesvētīja, tad vīru, viņu laulību. “Sveces lustrās rada mājīgumu, siltumu. Te ir īpaša gaisotne,” uzsvēra Ivars un piebilda, ka abi ar sievu, ja vien veselība ļauj, svētdienās ir dievkalpojumā.
Jubilejas dievkalpojumā piedalījās koris “Beverīna”, savējos priecēja draudzes ansamblis Ievas Kalējas vadībā. Draudzes mācītājs Ainis Ozoliņš pateicās ikvienam, kurš bija klāt baznīcas lielajā notikumā , un tika aizlūgts par kristīgo baznīcu, draudzi, tās kalpotājiem, par Latviju, mieru pasaulē.
Pēc svētku dievkalpojuma pēcpusdiena tika aizvadīta sadraudzībā.
Komentāri