Jaunais CVK vadītājs: Uz tā paša grābekļa noteikti vēlreiz neuzkāpsim

Tikai pirms nepilniem diviem mēnešiem sabiedrība viļņojās par pašvaldības vēlēšanu balsu skaitīšanas sistēmas nepilnībām un Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) neizdarībām.

Atceramies – balsu skaitīšanas tehnoloģijas nespēja tikt galā ar plānoto, vēlēšanu komisijas gaidīja CVK lēmumu, vai skaitīt balsis manuāli. Bet CVK minstinājās, un radās apjukums, kas par vēlēšanu rezultātiem raisīja dažādas spekulācijas.

CVK priekšsēdētāja Ingrīda Saulīte atkāpās no amata. 19.jūnijā Saeima par CVK vadītāju ievēlēja Rīgas vēlēšanu komisijas vadītāju Māri Zviedri, kas jaunajā amatā stājās 30.jūlijā.

M.Zviedris intervijā aģentūrai LETA uzsver, ka, gatavojoties nākamgada Saeimas vēlēšanām, jau šajā oktobrī jāpieņem lēmumi par šo vēlēšanu norisi, lai būtu skaidrība par informācijas tehnoloģiju sistēmām. Tāpat M.Zviedris kā prioritāti norāda nodrošināt vertikālo komunikāciju ar pašvaldību vēlēšanu komisijām.

-Aizvadītajās vēlēšanās ­“plā­ns­ B” par balsu skaitīšanu ar rokām tika iedarbināts naktī. Kurš jums būs tas brīdis, kad var tikt dota komanda skaitīt ar rokām, ja nav pārliecības par IT sistēmu darbošanos?

-To, vai mēs vispār lietosim balsu skaitīšanas sistēmu “SKE­NIS”, es gribu zināt šī gada oktobrī jeb gadu pirms Saeimas vēlēšanām. Ja mēs izvēlamies iet šo ceļu un to lietot, un uzticamies IT speciālistiem, ka viņi tiks galā ar dažādiem izaicinājumiem, tad pilnīgi noteikti mums ir jāveic slodzes testi, kas šoreiz, cik saprotu, netika darīts. Turklāt tam ir jābūt vismaz mēnesi pirms vēlēšanām. Ja, nedod Dievs, pēc slodzes testa notiek kaut kas neparedzams, ko arī nevar izslēgt, mēs izstrādāsim skaidru rīcības plānu, kas burtiski 10 minūšu laikā ļautu pieņemt lēmumu par balsu skaitīšanu ar rokām.

Kā viens no maniem priekšlikumiem, kas, protams, vēl ir jāizrunā ar CVK kolēģiem, varētu būt, ka mēs pārstrādājam instrukciju un ļaujam pilsētu un novadu vēlēšanu komisijām, ja rodas atbilstoši traucējumi sistēmā, pašām pieņemt lēmumu par balsu skaitīšanu ar rokām. Šoreiz gandrīz trīs stundas tika gaidīta atļauja, lai drīkstētu to darīt. Tuvu pie 6000 darbinieku nakts vidū sēž un gaida tikai atļauju, lai varētu veikt nākamās darbības. Tas ir pilnīgi nepieņemami.

-Ja slodzes testu mēnesi pirms Saeimas vēlēšanām IT sistēmas neiztur? Tad jau šajā brīdī tiek pieņemts lēmums, ka balsis skaitīs ar rokām?

-Jā. Tad nemulsinām visus un neceram līdz pēdējam brīdim, kā tas bija šoreiz. Ja mēnesi pirms vēlēšanām slodzes tests netiek izturēts, tas ir skaidrs signāls, ka pastāv liels risks. Tad neriskējam!

-Kas būtu jāmaina CVK komunikācijā ar sabiedrību un medijiem?

-Es noteikti būšu atvērts un pretimnākošs. Es arī līdz šim neesmu atteicis sarunu nevienam medijam, lai gan, teikšu atklāti, vienā brīdī vēlēšanu laikā bija ļoti smagi, es nebiju gulējis ļoti ilgi, un man jau daži paziņas teica, ka labi, ka es LTV raidījumā “Kas notiek Latvijā?” par vēlēšanu norisi, vispār neaizmigu.
Jebkuri procesi sabiedrībai ir jāskaidro operatīvi. Nedrīkst būt šis informācijas vakuums, jo sabiedrība tad izdara savus pieņēmumus, kas ir noticis, un pēc tam tu vari mēģināt skaidrot to, kā gribi, vilciens ir aizgājis. Tāpat visas lietas ir jāsaka tā, kā tās ir, jo vēlēšanu procesam ir jābūt pilnīgi caurredzamam, lai nevienam nebūtu nekādas aizdomu ēnas. Mūsu pārrobežu nedraugi to vien gaida, lai apšaubītu jebkuru procesu.
Ikvienu darbu darot, var pieļaut kļūdas, bet, ja tā kļūda ir pieļauta, tad tā ir jāatzīst un jābūt skaidram rīcības plānam, ko darām tālāk.

-Jūs jau pieminējāt, ka daudzi vēlēšanu rīkošanā iesaistītie teica, ka pēc šīm vēlēšanām ir palicis rūgtums. Kā mēģināsiet nodrošināt, lai cilvēki no vēlēšanu komisijām neaiziet un arī uz nākamajām Saeimas vēlēšanām tajās ir pieredzējuši darbinieki?

-Labs darbs ir izdarīts jau iepriekš, noregulējot atalgojuma jautājumus, lai tas būtu konkurētspējīgs un varētu noturēt darbiniekus. Cik zinu, jau ir iesniegts budžeta projekts nākamo Saei­mas vēlēšanu rīkošanai, un es ceru, ka tur nebūs vajadzīgi būtiski labojumi. Es vienmēr esmu teicis, ka par darbu ir jāsaņem cieņpilns atalgojums. Vēl pirms pieciem gadiem atalgojums bija 3,6 eiro stundā pirms nodokļu nomaksas. Nu atrodiet darbinieku, kas par šādu naudu nāks strādāt. Paldies dievam, šī situācija ir risināta. Tā ir viena lieta.

Nākamā lieta – diemžēl līdz šim neveiksmīgi esmu cīnījies par to, ka Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā būtu jānosaka ne tikai tas, ka vēlēšanu komisijas un iecirkņa komisijas locekļi laikā, kad viņi pilda ar vēlēšanām saistītos pienākumus, ir atbrīvojami no pienākumiem savā pamata darbā, saglabājot darbavietu, bet arī tas, ka viņiem ir saglabājama darba alga. (..) Vēlēšanas tomēr notiek veselu nedēļu, un tad iecirkņa darbiniekiem savā pamata darbavietā, gribi vai negribi, ir jāņem atvaļinājums, un vai visi tam ir gatavi- izmantot savu atvaļinājumu?

Taču tieši iecirkņu darbinieki ir tie, uz kuriem ir ļoti jākoncentrējas, jo bez viņiem vēlēšanas sarīkot nav iespējams.

-Šoreiz pirms pašvaldību vēlēšanām visi iecirkņi strādāja pilnu darba nedēļu. Pēc daudzu ekspertu domām, šis bija viens no iemesliem, kas pacēla vēlētāju aktivitāti, salīdzinot ar iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām. No otras puses, tā bija lielāka slodze vēlēšanu komisijām un iecirkņiem. Jūsuprāt, tas būtu jāturpina, vai tomēr ir nepieciešamas izmaiņas?

-Manuprāt, tas ir jāsa­­glabā.(..)Taču pilnīga taisnība ir par papildu slodzi iecirkņu darbiniekiem. Un, kā jau minēju, ja likumā būtu paredzēts, ka pamata darbavietā vēlēšanu nedēļas laikā tiek saglabāta darba alga un cilvēkiem nebūtu jāņem atvaļinājums, lai strādātu iecirknī, tas daudz ko atrisinātu.

Šis ir jautājums, kas būtu jārisina, jo tas, ka visi vēlēšanu iecirkņi strādā nedēļu, ir ļoti ērti vēlētājiem, un katrās vēlēšanās iepriekšējo balsošanu izmanto arvien vairāk. Tāpat jau no pirmdienas par iespējām novēlēt sāk runāt masu mediji, un cilvēkiem to arvien grūtāk ir palaist garām. Es atceros vēl tās reizes, kad vēlēšanas notika vienu dienu, un tad vienmēr nākamajā nedēļā bija kāds paziņa, kas bija izbrīnīts: “Bija vēlēšanas? Ko tad neviens man nepateica?” Tagad gribas domāt, ka to palaist garām ir grūtāk.

-Aktuāls jautājums vienmēr ir arī par cilvēku uzticēšanos vēlēšanu rezultātiem. Jums nav sajūta, ka pēc visām problēmām ar balsu skaitīšanu paš­valdību vēlēšanās ir grauta uzticēšanās?

-Diemžēl par to ir palicis rūgtums ne tikai man, bet lielai daļai cilvēku, kas strādāja vēlēšanās. Kādam no malas varbūt šķiet, vai tad mēs te nevarējām pieciest neērtības un to vienu nakti negulēt? Rūgtums jau ir par to, ka tika grauta daudzu uzticība vēlēšanu procesam kā tādam. Ja vienreiz uzticība ir sagrauta, tad to atjaunot ir grūti. Tas ir smags darbs, un tas ir tas skumjākais, ne jau tas, ka mēs to vienu nakti mazāk pagulējām.

Vai es personīgi uzskatu, ka kaut kas nebija, kā vajag? Nē. To apliecina arī tiesvedības, jo visos gadījumos, kad vēlēšanu rezultāti ir apstrīdēti, tiesas ir atzinušas iepriekš vēlēšanu komisiju pieņemtos lēmumus par pareiziem.

-Kādas ir jūsu prognozes par vēlētāju aktivitāti Saeimas vēlēšanās? Vai tas, ka tajās iepriekšējā balsošana notiks visos iecirkņos, varētu palielināt aktivitāti, tāpat kā pašvaldību vēlēšanās, vai arī nevajag lolot liekas cerības?

-Es uz to tomēr gribētu skatīties optimistiski. Es domāju, ka tas, ka strādās visi iecirkņi, aktivitāti varētu palielināt, jo tas nozīmē, ka iecirkņi ir pieejamāki. Iepriekš tomēr bija paredzēts, ka iecirkņi, kuros balsi var nodot glabāšanā, jāveido uz katriem 20 000 iedzīvotāju, un Rīgā tas nozīmēja, ka nedēļā pirms vēlēšanām nobalsot varēja 20 no 160 iecirkņiem. Ir vairāk nekā skaidrs, ka būs vēlētāji, kurus ietekmēs tas, ka strādās visi iecirkņi.

-Cik lielā mērā vēlēšanu komisijas ir gatavas tam, ka tagad ir iespēja rīkot referendumus pašvaldībās?

-Ja pavisam godīgi, man ir aizdomas, ka īsti nav gatavas. Es esmu diezgan pārliecināts, ka paš­valdību vēlēšanu komisijas atviegloti nopūšas par to, ka referenduma ierosināšanai par domes atlaišanu ir noteikts ierobežojums viens gads pēc tās ievēlēšanas. Savukārt referendumus jau var rīkot par diviem citiem jautājumiem [par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju vai tās grozījumiem un par domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi jaunbūves – publiskas ēkas vai objekta, kuram piemērojama ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, – būvniecību – red.]. Jautājumu, par kuriem var rīkot pašvaldību referendumus, ir maz, un tādēļ ierosinājumi rīkot referendumus pagaidām nav bijuši. Taču, vai pašvaldību vēlēšanu komisijām ir skaidrs, kā rīkoties? Man par to pārliecības pašlaik vēl nav. Tas noteikti būs viens no maniem darbiem CVK vadītāja amatā, lai šāda skaidrība būtu visās pašvaldībās.

Intervija publicēta saīsināti.