Ceturtdiena, 25. septembris
Vārda dienas: Rodrigo, Rauls

Arī karstā laikā jāatrod iespēja uzturēties ārā, bet jāseko sajūtām

Osteo

Sutīgais laiks  pastaigām un citām fiziskām nodarbēm nav labākais, īpaši jau senioriem. Zināms, ka karstās dienās vecākā gadagājuma cilvēkiem īpaši iesaka piesargāties, neuzturētie saulē, jo var saasināties hroniskas slimības, pasliktināties veselības stāvoklis.

Tomēr vasara ir tieši tas laiks, kad vairāk gribas uzturēties ārā, un tas arī ieteicams. Bet ko darīt, ja darbiem svaigā gaisā vai pastaigām nepietiek spēka?

Cēsu klīnikas fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Inta Kezika pastāsta, ka būtiskāks par pastaigas garumu ir ārā pavadītais laiks. “Svarīgi, lai cilvēks ir svaigā gaisā un trenē sirsniņu, sirds ir muskulis, kuram arī vajag treniņu. Tas būtiski arī cukura diabēta pacientiem, jo tā labāk tiek kontrolēts cukura līmenis, saglabājas labāka asinsrite, mazinās miokarda infarkta risks. Pietiek, ja dienā noejam pusstundu mērenā intensitātē, kad nedaudz, nedaudz ir piekusuma sajūta,” paskaidro I. Kezika un piebilst, ka svarīgi ir ieklausīties savās sajūtās, pašsajūtā. “Mēs parasti sakām – jūs varat darīt visu, kas neprovocē sāpes. Ja ir sāpes, tad ķermenis signalizē, ka mēs tam darām pāri. Ja staigājot sāp mugura, kādreiz iesakām pastaigas laikā lietot jostas ortozes. Ja pavisam nevar paiet, var trenēt kāju muskuļus guļus pozīcijā, šādi vingrojumi īstenojami arī tad, ja ir osteoporoze. Ir svarīgi ieklausīties sevī, nepārspīlēt, galvenais, lai kustība sagādā prieku, izdalās laimes hormons. Ja pārspīlē, ir sliktas sajūtas, viss sāp, paaugstinās asinsspiediens, bet mēs kustamies, lai gūtu labsajūtu. Jā, sākumā nedaudz ir jāpie­spiežas, bet, ja to dara regulāri, tas kļūst par dzīvesveidu un ķermenis vēlas šīs kustības.”   

Vaicāta, kad pat pirms vienkāršām aktivitātēm cilvēkam ieteicams aprunāties, konsultēties ar ģimenes ārstu, speciāliste atbild: “Noteikti pie ārsta ir jāiet, ja pat pie nelielas slodzes cilvēks izjūt spiedošu sajūtu krūtīs vai reiboņus, kas arī palielina krišanas risku. Jebkādi simptomi pie ikdienas pārvietošanās, kad jūtami ierobežojumi, piemēram, izteikta tūska rokām, kājām, elpošanas grūtības, kas var liecināt par izteiktu sirds mazspēju, tāpat asinsspiediens, kas lēkā augšā, lejā. Tad dakteris nosūtīs uz papildu izmeklējumiem, lai saprastu precīzu iemeslu un to palīdzētu risināt.”

“Vasarā seniori aktīvi rosās dārzā, dobju rakšana, augu pārstādīšana, ogu lasīšana palielina slodzi, kas var saasināt muguras problēmas,” atgādina I.Kezika. “Cilvēki, kam ir osteoporoze, nereti gūst kompresijas lūzumu mugurkaulā. Ja ir samazināts kaulu blīvums, nepareizas, lielākas slodzes dēļ skriemelis neiztur un vienkārši sabrūk, tā diemžēl bieži notiek.” Tāpēc ārste iesaka sekot līdzi fiziskajām aktivitātēm, lai arī pēc rosīšanās ķermenis justos labi.

Tāpat ārste iesaka senioriem, kuriem ir locītavu vai muguras problēmas, izmantot iespēju piedalīties grupu vingrošanā baseinā: “Tas ir lielisks veids, kā ar mazāku slodzi uz locītavām un muguru nostiprināt muskuļus un trenēt sirdi. Turklāt to var darīt arī peldēt nepratēji.”

Cēsu klīnikas Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļas virsārste Helēna Turauska karstajās un sutīgajās vasaras dienās senioriem iesaka:
– fiziskās aktivitātes plānot agri no rīta vai vakarā,
– maziem malkiem lietot šķidrumu pietiekamā daudzumā,
– neatrasties tiešā saules staru ietekmē,
– vilkt brīvu, elpojošu apģērbu,
– ja iespējams, sekot līdzi savam asinsspiedienam.


Paņemt labo un vērtīgo no dabas

Seniore Gunta ir pārliecināta, ka cilvēka veselība vislabāk tiek kopta, apvienojot mūsdienu medicīnu ar senajām zināšanām par augiem un dabas līdzekļiem. Viņa, rūpējoties par savu veselību, dodas gan pie ārstiem, gan pielieto dabas veltes: “Viens otru neizslēdz, bet drīzāk papildina. Agrāk tējai vācu kliņģerītes, kumelītes, liepziedus, bet dziļāk par to, kas ir pieejams dabā, sāku interesēties, kad parādījās vairāk brīvā laika un kad kā gide vedu grupas pie dažādām zinošām lauku sievām, no kurām smēlos dažādas gudrības.”

Tagad seniore tējām vāc dažādus augus. Viņa iecienījusi smiltsērkšķu lapas, kuras aplej ar karstu ūdeni un ļauj ievilkties desmit minūtes. Noder, ja ir paaugstināta temperatūra, paaugstināts asinsspiediens, tāpat tā stiprina imunitāti. Gunta arī ļoti labprāt pavasarī apēd pa pumpuram – vai tie būtu egļu, priežu, liepu vai upeņu. Tie stiprina gan imunitāti, gan dod enerģiju. Tāpat mēdz salātiem pielikt jauno gārsu, tā ir ļoti vērtīgs augs, kurā ir daudz minerālvielu. Tai ir gan pretiekaisuma, gan organismu spēcinoša iedarbība, tā var mazināt sāpes.

“Ziemai man noder propoliss, kuram    pārliets degvīns – tam vismaz divas nedēļas ir jāievelkas. Kad sāp kakls, ieziežu ar uzlējumu, var arī pieliet tējai. Vīrusu laikā der mežrozīšu augļu ievārījums, ko gatavoju pati. Attīru augļus no sēklām un asumiem, tad savāru ar cukuru. Lietoju, ja jūtu, ka esmu saaukstējusies,” pastāsta Gunta. Viņa ziemai saldē arī dažādas ogas: korintes, upenes, ērkšķogas: “Piemēram, korintes ir ne tikai garšīgas, bet arī palīdz pazemināt asinsspiedienu.” Vaicāta, vai gatavo arī kādas dabīgās ziedes, atzīst, ka ir mēģinājusi, bet pašai nav labi izdevušās. Gunta vērtē, ka tam vajadzīga gan pieredze, gan nereti iekārtas, lai produkts izdotos kvalitatīvs.

Tomēr pašsajūtas uzlabošanai seniore visvairāk novērtē pirti. Pirtī viņa iet visu gadu, bet jo īpaši laba sajūta pēc tās ir vēsākā gadalaikā. Pirts ne tikai attīra, bet arī ļauj patīkami sasildīties. Laiku pa laikam Gunta palutina ādu, pirtī ieziežoties ar medu, mālu vai sāli. Pērties vislabāk patīk ar bērzu slotu, savukārt ozola lapu slotas ir spēcīgākas, liepas – maigākas. Uz lāvās mēdz uzlikt kādu smaržīgu augu – lavandu, citreiz vērmeles. “Var domāt, ka vērmele smaržos rūgti, bet tā nemaz nav,” zina teikt Gunta.

Seniores pieredze atgādina, cik daudz vērtīga ir dabā, kas ir visapkārt, un cik daudz tā var dot gan veselībai, gan labsajūtai, sākot no pumpuriem pavasarī, turpinot ar siltu tējas tasi vēsā dienā un pirts slotām drēgnajos rudens un tumšajos ziemas vakaros.


Mūža pensijas līgumu var noslēgt arī pastā

Cēsis ir viena no 12 Latvijas pilsētām, kur VAS “Latvijas Pasts” nodaļās iedzīvotājiem ir iespējams noformēt mūža pensijas apdrošināšanu. Pasts uzsācis šādu pilotprojektu sadarbībā ar AAS “CBL Life”.

Jāatgādina, ka cilvēkiem, kuri sasniedz pensijas vecumu vai plāno doties priekšlaicīgā pensijā, ir jāizvēlas, kā izmantot 2.pensiju līmenī uzkrāto. To var apvienot ar 1.līmeņa pensijas kapitālu un saņemt vienu pensiju, ko izmaksā reizi mēnesī. Otra iespēja – slēgt līgumu ar apdrošināšanas sabiedrību par mūža pensijas izmaksu, izvēloties: izmaksu reizi mēnesī, ceturksnī, pusgadā, gadā; izmaksu posmus un katrā atšķirīgu summu; atlikt izmaksas uzsākšanu, kā arī norādīt labuma guvēju, ja pensijas saņēmējs izmaksas periodā nomirst.

Mūža pensijas apdrošināšanas līgumus Latvijā slēdz vairākas apdrošināšanas sabiedrības. “Latvijas Pasts” pilotprojektā iesaistījies, lai paplašinātu pakalpojuma pieejamību reģionos. “Mums ir svarīgi sniegt daudzveidīgus finanšu risinājumus iedzīvotājiem. Pilotprojekts ir vēl viens solis šajā virzienā – ieviešam ilgtspējīgu pensijas pakalpojumu reģionos, īpaši teritorijās, kur tas līdz šim nebija pieejams, un atbalstu, ja klientam nav prasmes vai vēlmes izmantot digitālos rīkus,” pauž “Latvijas Pasta” valdes priekšsēdētājs Ģirts Rudzītis.

Vidzemē pakalpojums pieejams arī Smiltenē, Limbažos, Salacgrīvā un Aizkrauklē. Cit­viet Latvijā Jēkabpilī, Krāslavā, Kuldīgā, Ludzā, Preiļos, Tukumā un Ventspilī.

Piektdien003.qxd

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Gardi ēdieni no sezonas produktiem

20:03, 22. Aug, 2025

Šajā nedēļas nogalē Cēsu novadā notiks Mājas kafejnīcu dienas – garšas un viesmīlības svētki, kuru […]

Ar jokiem un izgudrotāja dzirksti

19:55, 22. Aug, 2025

Šajā pavasarī Aivars Vīņauds, kurš dzīvo Priekuļu pagasta mājās “Vīņaudi”, sagaidīja savu 90 gadu jubileju, […]

Visu ar mēru un pamazām

19:46, 22. Aug, 2025

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) izstrādājis vizuāli uzskatāmus fizisko aktivitāšu ieteikumussenioriem. Vidzemes slimnīcas fizioterapeite […]

Mūsu bagātība un iedvesma ir ģimene

19:29, 22. Aug, 2025

Augustā “Iedvesmai nav vecuma” stāstām par Austru un Jāni Zupām. Viņi šovasar atzīmējuši Dimanta kāzas, […]

Opera, dārziņš un grāmatas uztur možumu

19:47, 25. Jūl, 2025

Jūlija pielikumā “Iedvesmai nav vecuma” galvenais varonis ir Dainis Kalns, kas visā Latvijā un arī […]

Jāuzdrošinās doties ceļā. Un pasaule atvērsies

17:50, 25. Jūl, 2025

Vasara ir ceļojumu laiks. Tepat pa Latviju un tālākos ceļos dodas gan ģimenes, gan draugu […]

Tautas balss

Sludinājumi