Jāuzdrošinās doties ceļā. Un pasaule atvērsies

Vasara ir ceļojumu laiks. Tepat pa Latviju un tālākos ceļos dodas gan ģimenes, gan draugu kompānijas, gan organizētas ceļotāju grupas. Ja neizmanto kāda pakalpojumus, paša ziņā, kāds būs ceļojums vai ekskursija, bet daudzi, īpaši jau seniori, izmanto tūrisma aģentūru piedāvājumus.

Tūrisma aģentūras “BALT-GO” piedāvājumā ir visdažādākie maršruti – gan vienas un vairāku dienu, gan ar autobusu un lidmašīnu, gan pa Latviju un tuvākām kaimiņvalstīm, gan tālām zemēm.

“Katrā grupā ir kāds azartisks, možs seniors. Taču vislabāk, ja vairāki apvienojas un tad nolemj, kur gribētu braukt, tad kopā izveidojam maršrutu, izvērtējam, kāds būs režīms, atpūtas brīži, naktsmītnes,” stāsta “BALT-GO” vadītāja un gide raunēniete Līga Pommere un piebilst, ka senioru grupa, kura katru mēnesi brauc uz spa Pērnavā, apmeklē jūru, pa ceļam ikreiz iegriežas kādā interesantā vietā.

Senioru iecienītākās ir vienas vai divu dienu ekskursijas, jo, kā stāsta L.Pommere, mājās gaida sunīši, kaķīši. Gids veido savu maršrutu, cenšas ielikt kādu odziņu emocijām. Pirms došanās ceļā katrs var sazināties ar gidu, izrunāt sīkumos, kāds būs ceļojums, cik fiziski grūts.    “Ekskursija ir pasākums dienas vai vairāku garumā, kur kopā ir gan savā starpā pazīstami ceļotāji, gan tādi, kuri brauc pirmoreiz. Senioriem tā ir socializēšanās. Ne viens vien pats brīnījies, kāpēc visu mūžu nav braucis, bet bija jāaudzina bērni, jāstrādā, nevarēja atļauties. Ce­ļojumā iepazīstas, atrod draugus, kuriem līdzīgas intereses. Kāda kundze stāstīja, ka mājiniekus ceļošana neinteresē, bet viņai patīk. Braucienā atradusi draudzeni, ar kuru stundām var pārrunāt iespaidus un kopā kalt plānus. Viņas seko jauniem maršrutiem, lai atkal brauktu,”    stāsta L.Pom­mere un atklāj, ka ir ne viens vien pensionārs, kurš reizi mēnesī brauc kādā ekskursijā.

Pieredzējusī gide pastāsta, ka senioriem ļoti svarīgi, lai viņi justos droši, baidās, vai neapmaldīsies, vai izturēs slodzi, satraucas, jo neprot svešvalodas. “Katrā ceļotāju grupā ir dažādu vecumu cilvēki, gidi rūpējas par katru, seniori tiek īpaši pieskatīti, un neviens nav kaut kur atstāts,” uzsver aģentūras vadītāja. Taču pirms    ceļojuma izvēles katram pašam arī jāizvērtē, vai varēs garus gabalus noiet kājām, braucienu nosēdēt autobusā.

“Jārēķinās, ka pilsētās autobuss nepievedīs  pie katra objekta, parasti no rīta atbraucam, visa diena pa pilsētu, vakarā tiekamies autobusā. Dabas objektos, ja nav paredzēts pārgājiens ar mugursomu plecos, piebrauc klāt, pārsimts metru varbūt jānoiet. Garākie braucieni autobusā nav viegli, bet ik pa trim stundām ir pauzes, lai var izkustēties. Se­nioru grupām parasti plānojam viesnīcā nokļūt agrāk, lai var atpūsties. Tie, kam vēlēšanās, vakarā gida pavadībā dodas pastaigā vai uz kādu krodziņu,” pastāsta L.Pommere un uzsver, ka bažām par pazušanu nav pamata, bet telefons gan ceļojumā jāņem līdzi. Gadījies, ka kāds to atstāj mājās, jo nebūs taču vajadzīgs, bet kritiskā situācijā tas ir ļoti nepieciešams.

Pēdējā laikā, kā vērtē L.Pom­mere, arī seniori izvēlas aizvien tālākas un svešākas zemes. Tuvākās Eiropas valstis iepazītas, maršruti ved uz Spāniju, Portu­gāli, Itāliju, arī Dienvidameriku, Āfriku.

“Ceļojumā uz Zanzibāru brauca kundze, kurai bija veikta operācija, pārvietojās ar diviem spieķiem. Visur tika, jo autobuss pieved klāt, tālākais noejamais attālums bija 500 metri. Tā kā svarīgākais, pirms izvēlēties ekskursiju vai ceļojumu, sīki izzināt un izvērtēt, kas ir piemērots, kas ne,” atgādina    L.Pommere. Viņa pastāsta, kā kāda vecmāmiņa piepildīja sapni noiet Santjāgo ceļu. Abas ar mazmeitu sāka iet kopā ar grupu, tad veica kādu maršrutu ar vilcienu, tad atkal gāja un guva sajūtas un arī apliecinājuma sertifikātu. Ceļotāju vidū ir gana daudz vecvecāku ar mazbērniem.

L.Pommere pastāsta, ka zina seniorus, kuriem trūkst iedrošinājuma ceļot. Bijušas reizes, ka bērni mammai uzdāvina ceļojumu, bet dāvanas saņēmēja atnāk uz aģentūru un vēlas to izņemt naudā. “Tad daudz runājam par dāvanu, to, ka bērni gribējuši, lai mamma atpūšas, redz pasauli. Vēl izrunājas ar gidi. Ir patiess prieks, ka atgriežoties saka paldies un vēl gan tā kautrīgi, bet interesējas par citiem ceļojumiem,” pastāsta L.Pommere un pauž pieredzē balstītu pārliecību, ka ceļošana ir aizraujoša jebkurā vecumā.

Vienu gan viņa atgādina – neaizmirst par apdrošināšanu un bezmaksas EVAK* karti. Arī tas dos drošību ceļojuma laikā.

*EVAK – Eiropas veselības apdrošināšanas karte, kas apliecina, ka persona ir Eiropas Savienības dalībvalsts iedzīvotājs un savā valstī ir sociāli apdrošināts. Īslaicīgi uzturoties citā dalībvalstī vai Apvienotajā Karalistē, EVAK apliecina tiesības saņemt nepieciešamo vai neatliekamo medicīnisko veselības aprūpi tādā pašā apjomā, kāda tā tiek nodrošināta attiecīgās valsts iedzīvotājiem.

Gan špacierim, gan veselībai

“Mājās sēdētāji neesam,” saka Līgatnes senioru kluba “Spēk­avots” vadītāja Rasma Johansone. Līgat­nieši šonedēļ pabija ekskursijā Rūjienas pusē. Autobusu braucienam nodrošināja pašvaldība. Rasma vērtē, ka gūti gan emocionāli iespaidi, gan noderīga pieredze, iepazīstot Rūjienas amatnieku biedrību “Rūvezele”.

Nākamnedēļ “Spēkavots” kopā ar Līgatnes Amatu mājas meistariem brauks uz Vēveru dienām Vec­pie­balgā. “Tur bijām arī pērn vasarā. Mūsu vidū ir amatu meistari, daudziem interesē satikt tos, kuri dara kaut ko līdzīgu, citiem tā ir reize, kad pakavēties bērnības atmiņās,” stāsta līgatniete.
Pavasarī līgatnieši piedalījās paš­valdības rīkotā ekskursijā un iepazina Liepas pagastu. “Tā iespēja vairāk uzzināt par pašu novadu,” teic Rasma un atzinīgi vērtē šo iniciatīvu.

“Spēkavota” dalībniekiem vienmēr ir, ko darīt. Viņi vingro, iesaistās pilsētas kultūrnotikumu organizēšanā. Bet veselības uzlabošanai ir īpaša tradīcija, jau astoto gadu reizi mēnesī brauc uz spa Pērnavā. “Sākumā bijām desmit, tagad autobuss ir pilns. Ir sievas, kuras brauc gadiem. Ja kāds netiek vai vairs nevar, pievienojas cits. Tur ir ūdens masāžas, sāls pirts. Šie braucieni nav špacierim, bet veselībai,” pastāsta Rasma un atklāj, ka brauciens un trīs stundu spa apmeklējums izmaksā 36 eiro. Un neiztrūkstoša ir pastaiga gar jūru. Seniori šos braucienus organizē kopā ar tūrisma aģentūru.

“Kādreiz vasarās saorganizējāmies vieglajā mašīnā un kaut kur aizbraucām. Diemžēl vairs nav, kas sēžas pie stūres, tomēr kopumā esam sparīgi,” bilst Rasma.