Vasarā būt kopā

Lienes Praličas lielākās rūpes un prieks ir trīs meitas – Lāsma, Alise un Beāte.

Liene ir raunēniete, bet    tagad ar ģimeni dzīvo Priekuļos. “Laika ziņā no Priekuļiem braukt uz darbu Raunā vai Cēsīs nav atšķirības,” teic Liene un piebilst, ka vienīgā Priekuļu priekšrocība pret Raunu ir tā, ka tuvāk pilsēta. “Kad auklēju vecāko meitu, devāmies pastaigās pa Raunu, katrreiz varēja izvēlēties citu maršrutu, bet no Priekuļiem var iet arī uz    Cēsīm,” smaidot pastāsta raunēniete.    Liene    pansijā “Rauna”    strādā par    medicīnas māsu. Pabeigusi Raunas pamatskolu, ģimnāziju Cēsīs, Liene izmācījās par vecmāti.

Sagadījās, ka pēc viņas pirmās prakses Cēsu klīnikā nākamajā mēnesī dzemdību nodaļu slēdza. “Šķita, ka sabrūk kāršu namiņš, biju domājusi, ka tajā reiz strādāšu. Iepazīstot citas slimnīcas,      man    negribējās tās par darbavietu. Tad piedzima un auga meitas. Biju priecīga, ka piedāvāja darbu pansijā. Man patīk savstarpējās attiecības darbinieku kolektīvā, katra atbildīgā attieksme pret to, ko dara,” pastāsta Liene un piebilst, ka māsa Līva arī strādā pansijā.  Turpat, kā saka Liene, pāri pļavai, ir vecvecāku “Rempi”. Tur ģimene pavada brīvo laiku un vasaras. “Pamazām cenšamies lab­iekārtot apkārtni. Māja jāremontē. Darba ir ļoti daudz,” pastāsta Liene, bet meita Alise piebilst, ka pagalmā ir šūpoles un viņai ļoti patīk šūpoties. Un vēl meitenes var kārtīgi izskraidīties. Un nav garšīgāku pusdienu par tām, kas tiek gatavotas ārā. “Kaut vasara lietaina, dārzā, kaut varbūt neliela, bet raža būs. Tīrumā aug kartupeļi trim ģimenēm,” saka Liene un uzsver, ka brīvais laiks    abiem ar vīru paiet ar meitām. Tā kā abiem ir maiņu darbs, tas tiek pakārtos tā, lai viens no vecākiem, ja kāda atvase apslimst, var būt kopā ar viņu. Vasarā visi pabijuši ekskursijā Tērvetē. Liene gaida atvaļinājumu,    augustā ģimenei iecerēts kāds tālāks brauciens.