Pašvaldība. Raiskumā satraukums par zemes maiņu

Lai paplašinātu Cēsu pilsētas stadionu un papildinātu sporta piedāvājumu, novada dome grib savā īpašumā iegūt teritoriju, kas pieguļ stadionam. SIA “Einšteins”, kam pieder šī zeme, ir gatava veikt maiņu, izvēloties pretī vietvarai piederošas platības Raiskuma ezera krastā un Cēsīs, Zvirbuļu ielā 4. Raiskumieši asi protestē pret šo nodomu, uzsverot, ja šī ezermalas apkaime kļūs par privāto īpašumu, iedzīvotājiem samazināsies iespēja piekļūt Raiskuma krastmalai.

Atklāto vēstuli paraksta 157 

Trešdienas rītā Raiskumā pie autobusu pieturas bija sanācis vairāk nekā 30
iedzīvotāju. Viņus vienoja bažas par pašvaldības ieceri    atdot zemi pie ezera.

Raiskumieši gan pakavējās atmiņās, kā viņu atpūtas vieta un pludmale iekārtota, kā Grāveļu ģimene kopj nomāto pašvaldības īpašumu.

“Ezers ir liels, nedrīkstam zaudēt šo pieeju,” cits caur citu uzsvēra iedzīvotāji un skaidroja: “Dzīvojam pie ezera. Ja Ezera ielā nebūs pieejas, tad jādodas uz parku, jāiet gar estrādi uz ezeru.”       

“Nedrīkstam pieļaut šo darījumu. Tas ir tikai sākums izstrādātai politikai,” uzsvēra raiskumiete Dace Veingartnere. Viņa vāca parakstus Atklātai vēstulei “Par plānoto zemes maiņu starp Raiskuma ezera teritoriju un īpašumu Uzvaras bulvārī 9”. (Tā lasāma šī numura 2.lpp.)

“Iestājos pret netaisnību. Kad uzzināju par domes nodomiem, mobilizējos. Ne tikai raiskumieši ir aktivizējušies,    lai aizstāvētu savu ezermalu, mūs atbalsta citos pagastos novadā un ārpus tā,” pastāstīja D.Veingartnere. Sanākušie arī pārsprieda, kādi vēl Raiskumā ir pašvaldības īpašumi, par kuru pārdošanu varētu lemt deputāti.

“Vai Raiskumā neko nevajag, vai mums var liegt izmantot to, kas ir mūsu pagastā? Kad veidoja novadu, solīja, ka viss būs labāk, bet to, kas ir, mums atņem, jo novadā nav naudas. Pagājušogad pat kapsētas uzturēšanai,” viedokli pauda kāda raiskumiete. Vairākkārt arī tika uzsvērts, ka raiskumietis maksā nomu, kopj pašvaldības īpašumu un to izmanto ne jau tikai Ezera ielas iedzīvotāji.

Raiskumietis, bijušais Cēsu novada domes deputāts Hardijs Vents radušos situāciju domē skaidroja vienkārši: “Kāpēc iepriekšējā sasaukumā par to nerunāja, bet pirmajā komitejas sēdē? Protams, neviens nav pret stadiona paplašināšanu, bet deputāti neizprata reālo situāciju, tāpēc nobalsoja par maiņu. Ja īpašums nebūtu uzturēts, kopts, tas neinteresētu.”    H.Vents arī uzsver, ka ir nepieņemama attieksme pret ģimeni, kas gadiem ilgi    rūpējusies par nomāto teritoriju un maksājusi pašvaldībai nomu.

Pie raiskumiešiem bija arī deputāts, deputātu grupas “Rīcī­ba un atbildība” vadītājs Jānis Goba. Viņš uzklausīja iedzīvotājus un atzina, ka patlaban dome meklē risinājumus, kas galvenokārt nāk par labu pilsētai, nevis visam novadam. “Mūsu ieskatā tāda maiņa nav pamatota – ne īpašumu vērtības ziņā, ne arī taisnīguma kontekstā attiecībā pret mūsu novada iedzīvotājiem. Viņi pauž neapmierinātību par iespējamo darījumu,” “Druvai” sacīja J.Goba un uzsvēra, ka ir jāpagaida tiesas lēmums. Tas var būt arī labvēlīgs, un tad darījums būs par 90 ne 120 tūkstošiem eiro.   

Raiskumietis Arvīds Grāvelis “Druvai” paskaidroja, ka 0.6313 ha zemesgabals      ģimenei nomā ir jau no 1963. gada. “Savulaik vecmammai to privatizēt neļāva, tad piedāvāja izpirkt, to nevarēja atļauties. Kopjam teritoriju, te mums ir dārziņš, siltumnīca. Te kaimiņi nāk peldēties, var pasauļoties,” pastāsta A.Grāvelis un piebilst, ja īpašumu pārdos, ģimene zaudēs dārziņu un ir jautājums, vai jaunais īpašnieks atļaus iedzīvotājiem pieeju ezeram. A.Grāvelis arī atgādināja, ka Uzņēmējdarbības un attīstības komitejas sēdē minētais par nomas līguma drīzu izbeigšanos nav tiesa. Līgums noslēgts līdz 2027.gada beigām.

Nepilnā stundā Atklāto vēstuli parakstīja 54 cilvēki. Tā pēcpusdienā tika nogādāta domē, bet parakstu vākšana turpinājās līdz vakaram. Kopā to parakstīja 157 personas.

“Cilvēki interesējas, grib parakstīties, tas ir ļoti svarīgi, ka neesam vienaldzīgi. Domei iesniegtajā vēstulē ir tikai paraksti, nav minēti personu kodi. Esam iesnieguši iniciatīvu līdzdalības platformā “Mana balss”, kur katrs varēs oficiāli parakstīties,” pastāstīja D.Veingartnere un uzsvēra, ka 157 paraksti zem vēstules ir kā ziņa domei, ka iedzīvotājiem nav pieņemams tas, kā tiek risināti jautājumi, kā pašvaldība rīkojas ar īpašumiem. Un tas skar visus pagastus, ne tikai Raiskumu.

“Kas ir “Einšteins”, varbūt tomēr varētu atklāt viņa vārdu,” vēl bilda raiskumiete.

Komitejā nobalso deputātu vairākums

Cēsu novada domes Uzņēmējdarbības un attīstības komitejas sēdē 10.jūlijā starp citiem izskatāmiem dienas kārtības jautājumiem bija arī jautājums “Par izlīguma slēgšanu civillietā”.

Tas ir par pašvaldības nodomu iemainīt zemi Raiskuma ezera krastā un Cēsīs, Zvirbuļu ielā 4, pret privātīpašumu Cēsu stadionā pie dzirnavām. Šī zeme nepieciešama stadiona tālākai attīstībai.

Domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis sēdē atgādināja, ka 2019.gadā bija iecere iegādāties šo īpašumu. Tolaik likums noteica, ka, pārdodot īpašumu, jāsaņem    pašvaldības atzinums, vai tā neizmantos pirmpirkuma tiesības. Domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs uzsvēra, ka pašvaldībai interese par šo īpašumu ir jau daudzus gadus, un skaidroja: “Bija mutvārdu vienošanās ar iepriekšējiem īpašniekiem par summu, kādu paš­valdība gatava maksāt. Toreiz bija gada nogale un pašvaldībai naudas nebija, bet norunājām, ka maksāsim no nākamā gada budžeta. Pa to laiku platība tika sadalīta divos īpašumos, notika darījums, īpašuma abas daļas iegādājās autoskola “Einšteins”.

No “Einšteina” pašvaldībā saņemts iesniegums par izlīguma slēgšanu. Tas paredz maiņas darījumu – īpašumu Cēsu stadiona teritorijā mainīt pret Raiskuma pagasta zemi “Ezerielas tīrumi” un platību Cēsīs, Zvirbuļu ielā.

Pret piedāvāto variantu komitejas sēdē iebilda deputāts Jānis Plūme, atgādinot, ka pašvaldība nedrīkst atdot īpašumu, kas nodrošina pieeju ezeram. “Par stadionam piekļauto platību, kas pieder privātīpašniekam, ir jāsamaksā, nevis tā jāmaina pret citiem. Zeme ezermalā ir ekskluzīvs īpašums,” viedokli pauda J.Goba. Pašvaldības izpilddirektore Līga Medne skaidroja, ka    teritorija pie Raiskuma ezera, kas paredzēta maiņai, nav publiska peldvieta, turklāt netālu ir uz pašvaldības zemes ierīkota peldvieta. “Uz to ved ceļš. Par konkrēto īpašumu ir noslēgts nomas līgums, kas šogad beigsies.    Runa ir tikai par mazdārziņu,” klāstīja izpilddirektore.

Maiņai “Einšteinam” piedāvāti vairāki zemes īpašumi Cēsīs, bet izvēlēti šie.

Visi īpašumi ir novērtēti. “Einšteinam”  piederošās platības, Uzvaras bulvāris 9,    vērtība ir 120 tūkstoši eiro, 

Zvirbuļu ielas – 49,5 tūkstoši, bet “Ezermalas tīrumi”- 68 tūkstoši eiro. “Einšteina” piedāvājums ir tikai par maiņu, nevis īpašuma pārdošanu par naudu.

Deputāts Māris Šķesteris uzsvēra, ka, protams, iedzīvotājiem vajag stadionu. “Ir grūti izprast radušos situāciju. Tā ir iepriekšējo domju deputātu atbildība. Ja tā ir vienīgā izeja, lai pašvaldība tiktu pie īpašuma stadionā, atbalstu maiņu,” teica deputāts. J.Goba interesējās, vai jau ir skaidrs, kā iegūto teritoriju paš­valdība izmantos, kas notiks ar dzirnavām.

“Dzirnavas ir vietējās nozīmes aizsargājams piemineklis, tās nojaukt nedrīkst. Jārēķinās ar konservācijas izdevumiem. Stadiona tālāka attīstība ir plānošanas jautājums,” skaidroja J.Rozenbergs, bet deputāts Ēriks Bauers papildināja: “Tā ir stratēģiski laba vieta, ar laiku izmantošana var mainīties.” Deputāts Indriķis Putniņš pauda, ka neviens neapšauba, ka sporta infrastruktūrai šo zemi vajag un ar laiku būs saprotams, kā to labāk izmantot.

Astoņi no deviņiem deputātiem nobalsoja par izlīguma slēgšanu un īpašumu maiņu. Tālāk to skatīs domes Finanšu komitejā.

Par zemes maiņu vēl nelemj

Vakar novada domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis “Druvai” pastāstīja, ka ir saņemta iedzīvotāju parakstītā vēstule. Finanšu komitejas sēdes dienaskārtībā arī bija jautājums par izlīguma slēgšanu civillietā starp pašvaldību un “Einšteinu”.

“Būtiski, ka dome neskata jautājumu par zemes maiņas darījumu, bet gan par mierizlīgumu, vai to pieņemt vai ne. Ja vienojamies par mierizlīgumu, tad secīgi nākamais lēmumprojekts būtu par zemes maiņas darījumu. Par to tad arī diskutētu. Šāda lēmumprojekta nav,” skaidroja A.Egliņš-Eglītis un atzina, ka, protams, lēmumi par mierizlīgumu un zemes maiņu ir saistīti, bet vispirms deputātiem jāvienojas par pirmo. “Atklātajā vēstulē ir arī nepatiesības, kas neatspoguļo lietas būtību. Minēts, ka zemesgabaliem nav sertificēts vērtējums. Tāds ir. Kāpēc vēstulē tiek apšaubīts tiesiskums? Pašvaldībai likums atļauj zemes maiņu, procedūra tiek ievērota,” norādīja A.Egliņš-Eglītis.

Finanšu komitejas sēdē nolēma lēmumu nodot atpakaļ Uzņēmēj­darbības un attīstības komitejai, deputātam J.Gobam uzdots sagatavot lēmumprojektu mierizlīgumam, kas saskaņots ar otru pusi.