
FOTO: publicitātes
Vasarā daba piedāvā bagātīgu ogu ražu. Bet šovasar laikapstākļi bijuši izaicinoši, un tas ir ietekmējis gan ražas apjomu, gan tās kvalitāti.
Par to, kā tieši šī vasara ietekmējusi ogu audzētājus, “Druva” izvaicāja trīs pieredzējušus ogu audzētājus Cēsu novadā.
Vaives pagasta “Ēdamdārzs” piedāvā ne tikai ogu audzēšanu, bet arī iespēju apmeklēt dārzu, pašiem klientiem salasīt svaigas ogas tieši no krūma un arī izbaudīt pikniku. “Ēdamdārzā” atrodami 17 dažādu sugu augļi un ogas. Šis dārzs ir samērā jauns, ražu piedāvā otro gadu.
Joanna Dzalbe, dārza īpašniece, piekrīt, ka šī vasara nav bijusi labvēlīga. Maz saulaino dienu, ilgstošais lietus ietekmējis aveņu stādījumus. “Aveņu raža ir mazāka nekā pērn, ogas ir mazākas, nereti ūdeņainākas,” saka J.Dzalbe. Bet lielākie zaudējumi ir šogad stādītājos vīnogulājos. Lai tie labvēlīgi ieaugtos, nepieciešams siltums un sausums. “Smiltsērkšķi, krūmmellenes, ērkšķogas, jāņogas pagaidām izskatās labi. Ja pārstās līt, tad ogas būs. Ja lietavas turpināsies, visdrīzāk ražas zudumi būs palieli, jo tieši tagad viss sāk gatavoties.”
Bet vāl nevar spriest, cik ieinteresēti par piedāvājumu būs apmeklētāji, jo dārzu viņiem atvēra tikai pagājušajā nedēļā.
Zemnieku saimniecība “Baiciems”, kas atrodas Stalbes pagastā, nodarbojas ar ogu un augļu audzēšanu vairāk nekā astoņu hektāru platībā. Audzē zemenes, krūmcidonijas, avenes un krūmmellenes, ir ābeles.
Zemenes aizņem vairāk nekā četru hektāru platību. Saimnieks Mārtiņš Rajeckis stāsta: “Pagaidām nesūdzos par zemeņu ražu un kvalitāti. Pie mums ūdens vagās neturas, tāpēc ogas labas.” Jāņu zemeņu kvalitāti gan ietekmējis lietus, taču pēc tam stādījumi turpināja ražot. “Problēma ir augstais mitrums, kas nav labvēlīgs zemenēm. Maz bijis saulaino dienu, kas ogulājiem lietderīgi, bet tas nav ietekmējis ražas apjomu,” saka saimnieks. Krūmmelleņu stādījumos gan, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, mellenēm šogad viss notiek vēlāk, taču lielas novirzes nav, atzīst audzētājs.
M. Rajeckis stāsta, ka ik dienas ierodas klienti lasīt ogas, vidēji 20-30 cilvēku, taču lietainās dienas tiek izlaistas, saimnieks tad vākt ogas neiesaka, jo tādā laikā lasītām ogām ir sliktāka kvalitāte.
M.Rajeckis “Baiciemā” saimnieko jau vairāk nekā 20 gadus, bet lielos apjomos ar dārzkopību nodarbojas sesto gadu. Saimniecībā ieviesta kapilārā laistīšanas sistēma, izveidots tuneļu komplekss ogu audzēšanai. “Vienmēr esmu teicis – sausums man nav problēma, jo laistīšanas sistēma ir visiem stādījumiem. Lielākās problēmas ir mitrums un aukstums. Piemēram, pirms pāris gadiem pavasara salnās nosala visas zemenes. 2023.gadā nenolasījām gandrīz nevienu ogu.” Šogad arī zemeņu ziedēšanas laikā bija salnas, aizgāja bojā 10-15%, bet tas neesot kritiski. Risks nozarei ir pārlieku lielais mitrums, lietus, kad nav iespēju nolasīt ogas. Mārtiņš cer, ka jūlija otrajā pusē laiks uzlabosies, ogas varēs lasīt labvēlīgos apstākļos.
Pasargāts no laikapstākļiem
Straupes pagasta zemnieku saimniecībā “Jaunbirzgaļi” ar augļkopību nodarbojas jau vairāk nekā 30 gadus, audzē upenes, zemenes, avenes un krūmmellenes. Saimnieks Jānis Čeksters norāda, ka šī vasara viņa izaudzētā noietam kalpojusi par labu. “Jaunbirzgaļos” zemenes aug siltumnīcā, raža padevusies, un cena laba. Tikai upenes, kas aug uz lauka, pavasarī apsalušas, to raža būs neliela.
J. Čeksters uzsver, ka pēdējos gados viņš ogas audzē tikai siltumnīcās neprognozējamo laikapstākļu dēļ un lai pasargātu dobes no meža dzīvnieku apciemojumiem, galvenokārt briežiem un stirnām.
Laikapstākļi ir neatņemama lauksaimniecības sastāvdaļa, un katra sezona nes savus izaicinājumus, taču audzētāji spēj pielāgoties un turpināt ražot, sniedzot patērētājiem iespēju baudīt dabas veltes, kā arī krāt vitamīnus ziemai.