Ceturtdiena, 25. septembris
Vārda dienas: Rodrigo, Rauls

Lapsēns nav rotaļlieta. Tam jādzīvo savvaļā

Arita Lejiņa
Ldt Lapseni

Līgatnes dabas takas kļuvušas par mājvietu diviem lapsēniem, kas jau ieguvuši vārdus Bonija un Klaids.

Lapsēni nonāca cilvēku gādībā, kad Dzīvnieku policija sadarbībā ar medību inspektoru un dzīvnieku patversmi “Ulubele” saņēma izsaukumu uz Valmieras novadu. Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) ziņo, ka kāda ģimene bija atņēmusi savvaļas mazuļus mātei un turējusi nelielā būrī mājas apstākļos. Pieradināti lapsēni vairs nespēj izdzīvot vieni savvaļā un sagādāt barību, tiem bija nepieciešama tūlītēja palīdzība. DAP atgādina, ka savvaļas dzīvnieku mazuļu pieradināšana un nošķiršana no vecākiem ir ne tikai morāli nepieņemama, bet arī pretlikumīga.

Lapsēni ir apmēram trīs mēnešus veci, enerģiski, ziņkārīgi un pamazām pieaug. Vērīgākie apmeklētāji Līgatnes dabas takās tos var pamanīt lapsu voljērā, kur Bonija un Klaids bieži rotaļājas. Līgatnes dabas takās jau ceturto gadu dzīvo lapsa Loreta, kas dzimusi Mārupes pusē. Arī viņa tika izglābta pavisam maza un nogādāta ežu hospitālī, pēc atveseļošanās nonāca Līgatnē. Lapsiņa ir ļoti bailīga un bieži sēž noslēpusies zāles pudurī voljēra vidū, ja to aplūkot atnācis kāds skaļāks apmeklētāju bariņš.

Šie gadījumi spilgti izgaismo problēmu, ka cilvēka rokas var kļūt par ieroci, kas laupa savvaļas dzīvniekiem piemērotos dzīves apstākļus, pakļaujot tos dzīvības briesmām vai dzīvei nebrīvē.

Dabas aizsardzības pārvalde uzsver, ka savvaļas dzīvniekus nedrīkst aiztikt vai traucēt. Patvaļīga dzīvnieka izņemšana no tā dabiskās vides ir aizliegta un lielākoties nav nepieciešama.

Rudā lapsa ir visizplatītākā plēsēju suga Latvijā, kas sastopama visā valsts teritorijā. Lapsa dzīvo dažādās vidēs mežos, pļavās un arī pilsētās gan monogāmos pāros, gan ģimenēs, un katrai lapsai ir sava teritorija ar vairākām alām. Lapsas galvenokārt ir nakts un krēslas dzīvnieki, taču var būt pamanāmas arī dienā.

Rudās lapsas visvairāk ēd peļveidīgos grauzējus, putnus, abiniekus, kukaiņus un dažkārt arī augu barību. Tās ir nozīmīgas dabas sanitāres, palīdzot kontrolēt sīko grauzēju populāciju. Lapsām ir izcila dzirde, kāpelēšanas un peldēt prasme, bet skriešanas ātrums var sasniegt pat 50 km/h.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Katru vasaru kāds stūrītis krāšņāks

03:00, 8. Sep, 2025
1

Turpinot tradīciju, arī šovasar augustā notika Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkurss “Sakoptākā sēta”. Vērtēšanas komisija – […]

Stāsts nav par skolas solu, bet vērtībām

03:00, 7. Sep, 2025
6

Šovasar par Ungurmuižu rakstīts vairākkārt. Ne kā arhitektūras pērli, kuru skatīt brauc Latvijas iedzīvotāji un […]

Tautas balss

Sludinājumi