
7.jūlijā, varēja svinēt Pasaules šokolādes dienu.
Pasaules šokolādes diena, kas iedibināta 2009. gadā, iezīmē šī visnotaļ populārā, varētu sacīt, pat ikoniskā deserta ienākšanas gadadienu Eiropā 1550. gadā. Šajā datumā saldumu veikali un vietējie piegādātāji izliek pārdošanā iecienītākās preces, lai ikviens, gan jauns, gan vecs, varētu no tās baudīt kā našķi.
Te gan nākas aizdomāties, jo, šķiet, šokolādi saturošie produkti veikalu plauktos priekšplānā – sevišķi pie kasēm – gozējas ik dienu. Šokolāde tiek gatavota no Theobroma Cacao koka sēklām. Kakao aug Meksikā, Centrālamerikā un Dienvidamerikas ziemeļos, kur to kultivē jau vismaz trīs tūkstošus gadu. Tomēr 70% no mūsdienās pasaulē augošajiem kakao kokiem atrodas Āfrikā. Agrākais zināmais novērojums par kakao sēklu izmantošanu ir no aptuveni 1100. gada p.m.ē. Koka sēklām ir ļoti intensīva, rūgta garša, tās ir jāfermentē, lai iegūtu mums ierasto, patīkamo garšu. Interesanti, ka, lai pagatavotu šokolādes tāfelīti, kakao koka sēklas pārklāj ar banānkoka lapām un atstāj fermentēties, pēc tam tās sauc par “kakao pupiņām”.
Kad kakao pupiņas ir nonākušas pārstrādes rūpnīcā, tās lēni grauzdē zemā temperatūrā. Pēc tam ir pienācis laiks atdalīt čaumalas no pupiņu spalvām, lai spalviņas varētu samalt smalkā pulverī, ko sauc par kakao masu, kas ir vienkārši tīra šokolāde rupjā veidā. Kakao masa bieži tiek sašķidrināta un veidota ar vai bez citām sastāvdaļām. Pēc tam šokolādes masa tiek pārstrādāta divās sastāvdaļās – kakao sviestā un kakao cietajās vielās.
Divi svarīgākie produkti šokolādes ražošanā rodas no šī cietā kakao. No tā gatavo kakao pulveri, ko pērkam veikalā, lai gatavotu dzērienu un/vai pievienotu cepumu, kūku mīklai. Savukārt kakao sviests tiek ražots, lai ražotāji to varētu izmantot kā sastāvdaļu savās šokolādes tāfelītēs. Lūk, cik patiesībā garš un sarežģīts ir šokolādes ceļš līdz mūsu galdam, kabatai un pat mutei!
No šokolādes tiek gatavoti milzum daudz našķu, pat mūsu iemīļotie biezpiena sieriņi “Kārums” ir noklāti ar kakao glazūru. Tumšā šokolāde, kas visvairāk garšo kā oriģinālā kakao koka sēkla, ir vienkārši kakao masas, kakao sviesta un cukura maisījums.
Nav noslēpums, ka šokolāde garšo gandrīz visiem, bet labā ziņa ir tā, ka tā ir arī veselīga – protams, raugoties, ko tieši ēdam. Kakao pupiņas ir bagātas ar šķiedrvielām un daudziem fitonutrientiem. Pētījumi patiešām atklāj, ka tiem, kas lieto vairāk kakao, var būt mazāks noteiktu sirds un asinsvadu slimību risks. Pētnieki lēš, ka vidējā dienas deva – tikai 10 grami šokolādes – ir saistīta ar kopējā sirds un asinsvadu slimību riska samazinājumu par sešiem procentiem. Lai arī skaitlis šķiet neliels, domāju, tas tik un tā ir ievērības vērts, lai kārumu atvilktnes papildinājumiem iegādātos arī pāris tāfelīšu augstvērtīgas šokolādes, ar ko ne tikai pamieloties, bet arī paaugstināt savas izredzes nesaslimt ar minētajām kaitēm, turklāt papildus uzlabot garastāvokli. Jo kurš gan jūtas bēdīgs pēc pāris apēstiem gardas šokolādes gabaliņiem!
Komentāri