
Aizrautīgi. Miks Stivriņš atrāda savu veikumu draugam. FOTO: Sintija Cērpiņa
Cēsu novada jaunietis Miks Stivriņš ir piemērs tam, kā aizrautība un interese par tehnoloģijām var pārtapt reālā projektā. Ar paša spēkiem viņš ne tikai pārveidojis velosipēdu par mopēdu, bet arī attīsta biznesa ideju, apvienojot radošumu un tehniskās zināšanas.
“Esmu izveidojis tādu inovatīvu jaunradi, kas principā ir velosipēds, kurā ievietots dzinējs, tādējādi pārveidojot to par tādu kā mopēdu. Mopēdu, kurš ir ērts un ekonomisks veids, kā pārvietoties. Protams, tas varbūt nav tik ļoti piemērots apdzīvotām vietām – pilsētām, taču lauku ceļiem vai pagalmiem, es teiktu, ir ideāls,” saka jaunietis.
Ideja radās jau pasen – pirms diviem gadiem, kad Miks kopā ar draugu vēlējās īstenot kādu projektu, kā rezultātā iznāktu arī praktisks rīks. Jaunietim interesē tehnoloģijas, tas, kā motors darbojas, un viņš vēlējās pats izveidot kādu funkcionālu dzinēju.
Lai īstenotu ieceri, zināšanas jaunietis ieguvis no interneta resursiem – skatoties video, lasot forumus un citus materiālus. “Detaļas pasūtījām internetā, dzinēja būvēšana sākās no nulles. Mums nebija nekādas pieredzes, tāpēc process ievilkās garumā. Protams, dzinēja sakomplektēšana nebija internetā solītās četras stundas. Praktiski mums tas aizņēma vairākas dienas, jo pieļāvām kļūdas un nācās meklēt, kā tās atrisināt.”
Puisis ieskicē arī velosipēda pārbūves gaitu. Vispirms, protams, vajadzīgs divritenis, svarīgi, lai rāmja diametrs būtu 28 mm un tas būtu V formā. Motoru piestiprina pie rāmja. Pēc tam aizmugurējam ritenim uzstāda papildu zobratu, kas savienots ar motoru. Nākamais solis – dzinēja un riteņa savienošana ar ķēdi, kas jānospriego vai jāpielāgo pēc vajadzības. Ar spēkratu sākumā ieteicams braukt mierīgā tempā, jo strauja iebraukāšana var saīsināt motora kalpošanas laiku.
Procesa gaitā M. Stivriņš sastapās ne tikai ar tehniskām problēmām, bet arī ar citiem ietekmējošiem faktoriem. Ne visi bija pilnībā atbalstoši jaunieša centieniem. Kaimiņiem nepatika degvielas aromāts, kas izdalījās no mopēda, tāpēc bija jāpielāgojas situācijai. Un puisis brīdina, ka šāds pārbūvēts braucamrīks jāreģistrē Ceļu satiksmes drošības direkcijā, jo pārbūvētais ritenis jau tiek uzskatīts par mopēdu, turklāt pārbūvei nepieciešama licence, kuru ir grūti iegūt.
Tāpēc ar savu izveidoto mopēdu pārvietojas tikai privātās teritorijās, nepiedaloties satiksmē.
Šis nav pirmais Mika projekts. Jaunietis ar ģimenes atbalstu izveidojis mazu biznesu. Viņš piedāvā izklaidi – džipa modeļa vadīšanu ar pulti. Automodeļi ir īpaši izstrādāti, lai ar tiem brauktu pa gravām un nelīdzenu reljefu, šķēršļu takām. Šādu aktivitāti piedāvā dažādos pilsētas svētkos, tirdziņos un citos pasākumos.
Džipu modeļus Miks sagatavo un remontē pats. Ideja radusies, apmeklējot Cēsu Bērnu un jauniešu centra automodeļu pulciņu. Tur vadāmie automodeļi bija paredzēti vadīšanai pa līdzenu virsmu. Jaunietim radās doma, ka šādu bezceļu džipu vadīšana varētu būt laba atrakcija bērniem, jo tā nefokusējas uz ātrumu, bet gan uz precizitāti.
Šī aktivitāte patīk gan bērniem, gan pieaugušajiem. Tāpēc atrakciju piedāvā arī privātos pasākumos. Piemēram, Cīrulīšu dabas takās, staigājot un baudot dabu, vienlaikus var vadīt džipu, izbraucot šķēršļus.
Mika mamma Inese Stivriņa priecājas par dēla mērķtiecību un interesi tehniskajā jomā. “Jaunākā vecuma bērniem radīt izklaidi ir vienkārši, pašvaldība ierīko rotaļu laukumus ar šūpolēm un smilškasti, mazajiem ar to pietiek. Bet pēc tam tieši pusaudžiem nodarbju nav. Ja puisis nav dejotājs, tad viņam ir grūti atrast, kā saturīgi, jēgpilni pavadīt brīvo laiku. Man liekas, ka konstruēt tehniskas ierīces ir ļoti noderīgi. Izpratne, kā lietas darbojas, turpmāk dzīvē noteikti palīdzēs.”
Arī pats Miks atzīst, ka tehniskas darbošanās iespēju, līdzīga veida projektu trūkst. “Es labprāt vēlētos redzēt, ka Cēsīs jaunieši nodarbojas ar tādām lietām, nevis gara laika dēļ smēķē un dzer,” saka Miks.
Komentāri