Klimats mainās, laikapstākļi arī. Bet cilvēks?

Par ko cilvēki runā, kad nav, par ko runāt? Protams, par laikapstākļiem, cik laiks karsts, slapjš, draņķīgs vai jauks. Runā vispārīgi, bieži vien kaut kur saklausīto, jo diemžēl patiesībā tas, kas ik dienu notiek tepat ārā, nebūt nav ne tik vienkārši, ne saprotami.

Konceptvietā  “Šūna” sarunas “Muļķīgo jautājumu rīts” iniciatore Eiropas Klimata pakta vēstnese Latvijā, Latvijas Bankas ilgtspējīgas attīstības eksperte Laura Treimane gan uzreiz uzsvēra, ka tādu muļķīgu jautājumu nemaz nav. “Ja ir jautājums, jāmeklē atbilde. Par klimatu informācijas ļoti daudz, tā ir gan patiesa, gan maldinoša, apmaldīties viegli,” “Druvai” teica L.Trei­mane, bet pazīstamais laika ziņu moderators Latvijas TV Toms Bricis atgādināja, ka dažkārt skaidrojums par laikapstākļiem, dabas parādībām jāsāk ar fizikas, ķīmijas, bioloģijas, ģeogrāfijas pamatiem. “Katru dienu izskan vairāk jautājumu nekā atbilžu, un šovasar vairāk nekā citus gadus. Kāpēc tāda vasara, līdz galam atbildes nav, vienīgā -    laiku pa laikam tādas ir. Līdz galam izpētīt arī nav iespējams,” bilda T.Bricis.

Cēsniece Mārīte Leitena at­klāja, ka sarunas tēma ieinteresējusi. “Laika ziņas klausos, katrā televīzijas programmā tās citas, droši vien ņem no dažādiem avotiem. Kuras tās pareizākās, var pārliecināties nākamajās dienās, nevis sagatavoties. Diennakts laikā gaisa temperatūra mainās par desmit grādiem, lietus, vējš, viss notiek ātri. Laika    vērotāji pareģo, kaut kas sakrīt, kaut kas ne. Septiņos gulētājos ielija, un vēl līst,” pārdomās dalījās cēsniece.

Klimats mainās, pierāda zinātnieki

Pirms sarunas vēl tika pārspriests par negaisu ceturtdienas vakarpusē, cik spēcīgu katrs piedzīvojis, un tēma sasaucās ar L.Treimanes stāstīto par to, kas notiek pasaulē. “Šobrīd dzīvojam vislabākajā laikā Zemes vēsturē, bet tas var mainīties. Vai ir tik traki? Jā, ir, ir, jo gaisa temperatūra kopš industrializācijas sākuma pirms vairāk nekā gadsimta palielinājusies par 1,2 grādiem. Nedrīkstam pieļaut, ka tuvākajās desmitgadēs tā palielinātos par vairāk nekā 1,5 grādiem. Eiropa sasilst visstraujāk,” stāstīja L.Trei­mane un atgādināja, ka Pasaules Meteoroloģijas organizācijas 2024.gada novērtējumā secināts, ka metāna un slāpekļa koncentrācija sasniegusi augstāko punktu    800 tūkstošu gadu laikā, bet oglekļa dioksīda    – divu miljonu gadu laikā.      Kūst ledāji, jūras līmenis ceļas, un notiek arī sugu migrācija. Līdz 2050.gadam varētu migrēt līdz 1,2 miljardi cilvēku, kuriem klimata risku dēļ būs jāpamet savas mājas. Lat­viju tas skar mazāk, bet no ģeopolitiskiem un finanšu, ekonomiskiem riskiem neizbēgsim.

“Migrācija, inflācija, tā skars katru. Būs lieli izaicinājumi, kur ir mūsu vieta ģeopolitiskajā situ­ācijā. Pārmaiņas nesīs zaudējumus, ja nemazināsim ietekmi uz vidi, nepielāgosimies. Nākotnē apdrošināšana varētu kļūt krietni dārgāka. Kafijas cenas palielinājumu jau redzam, jo to kļūst grūti izaudzēt,” uzsvēra L. Treimane un pastāstīja, ka Eirobarometra aptaujā uz jautājumu, vai atbalstāt klimatneitralitātes mērķus, Latvijā ir viens no zemākajiem rādītājiem.

Latvijā arī vairāk nekā citās Eiropas valstīs atzīts, ka ir grūti atšķirt patiesu no maldinošu informāciju. “Citiem klimata pārmaiņas svarīgākas nekā mums. Izpratnes plaisa un dezinformācija grauj uzticību zinātnei. Pirms gadiem klimata pārmaiņas noliedza fosilā kurināmā ražotāji, tagad šāda retorika raksturīga vals­tīm, kuru mērķis sēt šaubas enerģētikas jomā,” skaidroja L.Trei­mane un vēlreiz uzsvēra, ka vides un klimata pārmaiņas ir cieši saistītas ar ekonomiku. 

Latvijā vairs nav kārtīgu ziemu

Latvijā pēdējās desmitgadēs laikapstākļi mainījušies. Pierasts jau, ka ziemas nav aukstas, bet vasaras ir karstas. Latvijā meteoroloģiskā informācija ir kopš 1924.gada, un var vērtēt, kā klimats simts gados mainījies.

“Novirze no klimatiskās normas (30 gadu vidējais rādītājs) ir acīmredzama. Gaisa temperatūra paaugstinās diezgan strauji, no 90.gadiem aizvien straujāk,” klāstīja T.Bricis un pastāstīja, ka      šī gada janvārī tikai divas trīs dienas temperatūra bija atbilstoša klimatiskajai normai, pārējās – siltāks. Februārī    bija18 dienas, kad temperatūra bija pat zemāka par klimatisko normu, martā – viena divas dienas atbilstoši, pārējās ļoti siltas. Liepājā 17.martā pēcpusdienā bija plus 17,4 grādi, bet jūnijā 18 dienas bija vēsākas par 17.martu. 18.aprīlī Vidzemē bija 28 grādi, kas atkārtojās tikai jūlija sākumā.

“Nevis vasara ir vēsa, bet pavasaris bija ļoti silts. Jūnijā gaisa temperatūra bija nedaudz zem klimatiskās normas. Normāls pēdējo 30 gadu mēnesis, absolūti normāls vēl 80.gadu otras puses jūnijs.      Diennakts vidējā gaisa temperatūra pagājušajā trešdienā beidzot    sasniedza 20,9 grādus. Esam jau pieraduši pie karstuma, šķiet, ka normāls    jūnijs nav vēss. Šogad Latvijā pārspēti vairāk nekā 200 siltuma rekordi un seši aukstuma rekordi, jūnijā bija viens lokāls aukstuma rekords,” stāstīja T.Bricis.

Meteorologs atklāj, ka nākotnē ziemas kļūs krietni siltākas. Nav vairs aukstu ziemu kā vēl 60.-80.gados. T.Bricis iepazīstināja ar statistiku.  Zosēnos pagājušajā gadsimtā    gandrīz katru ziemu bija mīnus 30 grādi, pārsteigums nebija 35, pat 40 grādu sals. Pēdējoreiz 30 grādu sals bija pirms desmit gadiem, bet    2020.gadā arī Zosēnos nebija aukstāks par mīnus desmit. Rīgā no 1994.gada nav bijusi ziema ar 30 grādu salu, kāds tas bija 60. – 80.gados.   

Arvien biežāk ir karstas vasaras. Meteorologs skaidroja, ka arī vasaras dienu – tādu, kad pēcpusdienā ir vismaz +25 grādi,    ir aizvien vairāk.    60. – 70. gados    tādas bija desmit vai padsmit. 1961. gadā – viena, pēdējā vēsā vasara bija 2017.gadā,    tad bija mazāk nekā desmit vasaras dienu.  Savukārt 2018.gadā  vairāk nekā 40.

“Tropiskās naktis, kad    gaisa temperatūra saglabājas virs 20 grādiem, Latvijā vēsturiski nav bijušas. Tagad jau ir, īpaši Rīgā,” bilda T.Bricis.   

Nokrišņu izmaiņas  mazāk    pamanāmas. Bijuši  sausi un slapji gadi, 2017.gadā bija plūdi, nākamais gads bija sausākais Latvijas vēsturē. Vasaras negaisi kļūst intensīvāki.

Savukārt vējš Latvijā kļuvis lēnāks. Kā atzina meteorologs, kāpēc tā, klimatologi līdz galam nav sapratuši. Tā ir visā Baltijā, Skandināvijā, kaut paredzēja, ka vējš kļūs stiprāks.    Siltākās ziemās un vēsākās vasarās vējš ir stiprāks.

Ikdienā, protams, ikvienu lielākoties interesē prognozes nākamajiem gadiem. “Gads no gada rāda, ka gaisa temperatūras palielinās,  tāpat stipri nokrišņi. Vēja prognozes grūti paredzēt, vētras  vasarā nodara lielus postījumus. Par nokrišņiem ir daudz jautājumu. Katrā ziņā gaisa temperatūra Latviju ietekmēs vairāk nekā nokrišņi un vējš,” nākotnes prognozēs ieskatījās T.Bricis.

Dzīvojam vienā pasaulē

Nevar runāt par laikapstākļiem, nerunājot par vidi, to, kā cilvēks to ietekmē. Sarunā raiskumietis Aivars Lapšāns pauda viedokli, ka mums nav jāatbild par visu pasauli, jādomā, kā krīzes situācijā cilvēki varētu cits citam palīdzēt. T.Bricis paskaidroja visas pasaules savstarpējo saistību.      Mums katram ir kāds lēts apģērbs, kas ražots Ķīnā. Par to, kā tur izturas pret vidi, zināms, un ietekme jūtama arī pie mums. “Pārtiku varam saražot paši, arī pārējo, bet tas būs dārgi,” bilda meteorologs, bet L.Treimane atgādināja – lai gan, salīdzinot ar citām valstīm, mūsu ietekme klimata pārmaiņās ir maza, tomēr varam tās mazināt un pielāgoties.

“Klimata pārmaiņas sabiedrībā nav no aktuālākajiem jautājumiem. Cilvēkiem ir ticība, ka Latvija ir zaļākā valsts, bet, ja kvalitatīvi – ūdeņi piesārņoti, emisijas radām. Kā patērētāju sabiedrība patērējam resursus, piesārņojam vidi,” atgādināja L.Treimane.

“Klimata pārmaiņas tieši Latvijā nesīs daudz laba. Ja, piemēram, Polijā būs karstums, mūsu zemniekiem tas izdevīgāk, bet patērētāji maksās dārgāk. Laiks var būt siltāks, slapjāks, jāpielāgojas,” atzina T.Bricis un piebilda, ka, attīstoties tehnoloģijām, laika prognozes kļūs aizvien precīzākas, vienīgi pērkona negaisus grūti prognozēt.   

Laikapstākļi nerāda saskatāmas zīmes

Ne viens vien cītīgi seko arī laika vērotāju prognozēm, pret kurām T.Bricim ir savs pamatots viedoklis: “Ja šodien laiks tāds, tad pēc pusgada būs tāds. Tas nestrādā.  Latvija atrodas tādā ģeo­grāfiskā vietā, kur tāds cikliskums nav iespējams. Racionāli var izskaidrot, kāpēc tad, ja saule rietot ir sarkana, būs vējš un lietus. Gaisa masas nāk no Rietu­miem, mitrums pastiprina sārto krāsu.    Ja saule sarkana, pārmaiņas būs. Skaidrs, ka dabā ir zīmes, kas parāda laiku, bet apšaubu, ka dzīvā daba spēj prognozēt ilgtermiņā. Sausa eglīte kā barometrs rāda, ka palielinās gaisa mitrums. Kāpēc gājputni atlido par agru un iet bojā, jo nav kukaiņu? Tādi gadījumi ir, tas liecina par viņu nespēju prognozēt laiku,” skaidroja T.Bricis un piebilda, ka ticējumi, sakāmvārdi, tautasdziesmas ir jāuztver kā mākslinieciska izpausme, kā izklaide.

“Nav muļķīgu jautājumu, katram savs ir svarīgs,” uzsvēra L.Treimane.