Nemīlīgais pavasaris, nesteidzinot dārza darbus, dod laiku padomāt par nākotni. Un patiesībā jau pavasarī sējot un stādot domājam par ražu, ko vāksim rudenī. Šis pavasaris piedāvā nākotnes izvēli turpmākajiem četriem gadiem. Pašvaldību vēlēšanas ir temats, par kuru sarunās nav iesaistījies retais. Par ko balsot? Par ko balsosi, ko iesaki? Ko zini par to un to? Par to sarakstu gan nebalso, tajā ir man pazīstams, neuzticams, neizglītots! Tajā sarakstā tas par kandidātu ielīdis, ar savu dzīvi netiek galā, tagad sapratīs, ko novadā darīt! Viņu sen pazīstu, kārtīgs cilvēks, novadā nesen, reti kurš pazīst, bet gudrs, par viņu vajag balsot! Kāda nozīme, ko ievēlēs, tāpat tālāk par Cēsu robežu daudzi deputāti neparādīsies. Un tā sarunas, sarunas… Mulsinošs šķita kāda cēsnieka jautājums: “Cik tagadējās domes deputātus vari nosaukt?” Citi apmulsa un sāka uz pirkstiem skaitīt, pa vidu pastrīdoties, cik tad viņu vispār ir. Četratā tā arī neizdevās visus 19 atcerēties. Bieži izskanēja pārsteigums: “Viņš ir deputāts? Nezināju.”
Esam ceļā. Varam atskatīties, kādi bijuši gadi novadā, un raudzīties uz priekšu. Katram savs skats gan vakardienā, gan šodienā un rītdienā. Par iespēju virzīt, attīstīt novadu savas programmas piedāvā astoņi saraksti, kuros apvienojušās 12 labi zināmas un līdz šim ikdienā nedzirdētas partijas vai politiskie spēki. Var vien piebilst, ka patlaban Latvijā ir 71 partija, no kurām 20 ir likvidācijas procesā.
Un atkal jautājums: “Par kuru sarakstu balsot?” Vēlēšanu listēs būs norādīts vien kandidāta vārds un uzvārds. Kas ir šis cilvēks – par dzimšanas gadu, izglītību, darbavietu, pilsonību var uzzināt Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā. Bet ko izsaka dažādu SIA vai nodibinājumu nosaukumi, kurās deputātu kandidāti ir valdes locekļi, izpilddirektori vai kādos citos amatos? Ir iespēja meklēt interneta dzīlēs. Bet ja deputāta kandidāts bezdarbnieks? Atliek sociālie tīkli, varbūt kāda ziņa izpeldēs. Varbūt ir gana aizraujoši izpētīt kāda cilvēka biogrāfiju? Runas jau klīst visdažādākās, bet viens gan jāatceras, ka ir datu aizsardzība, konfidenciāla informācija.
Protams, deputātu kandidātu saraksti ir tādi, kāda ir sabiedrība. Domubiedri saprotas, jo kā gan citādi vienotos par solījumu programmu vēlētājiem. Pārskatot sarakstus tikai nākamajai Cēsu novada domei, no 139 kandidātiem trīs ir bezdarbnieki, tikpat mājsaimnieku. Saprotams, viņi, tāpat kā ikviens, pārstāv noteiktu vēlētāju daļu. Saprot un zina viņu vajadzības. Taču deputāta darbs nav tikai zināt problēmas, bet arī tās risināt.
Dome ir lēmējinstitūcija. Tās darba kvalitāte ir atkarīga no deputātu kvalitātes – izglītības, dzīves pieredzes, prasmes aktualizēt un risināt problēmas un redzēt cilvēku ikdienu gadus uz priekšu. Par deputātu darītspēju arī tas lielākais vēlētāju satraukums. Ja deputāti neizprot, iespējams, arī neiedziļinās, tad dzīvi virza izpildvara, kurai viņi uzticas. Ierēdņi taču zina labāk! Bet vara ir uzticēta deputātiem. Kādi viņi būs? Vai solījumi datorekrāna lodziņā ir izpildāmi, vai atrunas, mēģinājumi skaidrot un zīmēt vīzijas ir kaut kur mākoņos sagrābti un to nekad nevarēs izdarīt kaut vai tāpēc, ka tā nav pašvaldības funkcija?
Lai atbildētu, ir jāsaprot, ko dara pašvaldība, ko valsts. Varbūt nevalstiskajām organizācijām vēl ir laiks sarīkot vēlētājiem mācības par valsts varas struktūru un izskaidrot pašvaldību funkcijas, atbildību, iespējas. Tas noteikti būtu ieguldījums pilsoniskas sabiedrības veidošanā. Par mācībām gan noteikti nevar uzskatīt pasākumu, uz kuru uzaicina vienas partijas deputātu kandidātus, lai viņi par sevi pastāsta. Interesanti, vai tā ir priekšvēlēšanu aģitācija vai kandidātu saraksts to ieraksta atskaitēs, kur min telpu īri? Nu ja, viņus taču uzaicināja, bet par nevalstiskās organizācijas telpām maksā pašvaldība, no kuras labvēlības šī organizācija ir atkarīga.
Atbilde ir uz katru jautājumu, tikai tā jāpameklē. Ja nepatīk, nedrīkst nolikt malā un aizmirst. Vismaz gatavojoties doties pie vēlēšanu urnas 7.jūnijā. Jācer, ka pavasaris tā nekavēsies, lai todien būtu jāstāda kartupeļi.