
Ideja sāk īstenoties. “Cēsis 2025” procesa koordinatore Kristīne Timermane-Malēja, koncertuzveduma “Māls” režisore Inga Cipe un novada koru virsdiriģents Jurģis Cābulis pārlapo dziesmas, kuras jāapgūst koriem. FOTO: Sarmīte Feldmane
“Cēsis – Latvijas kultūras galvaspilsēta” notikumu programma kļūst aizvien plašāka. Iekļaujoties kopējā norišu kalendārā, novadā notiek dažādi pasākumi, daudzi vēl priekšā.
Arī multimediālais koncertuzvedums “Māls”. Tas augustā būs skatāms Žagarkalnā. Režisore Inga Cipe atklāj, ka tiks iesaistīti ap diviem tūkstošiem novada amatierkolektīvu dalībnieku.
“Korus, deju kolektīvus kopā redzam reizi piecos gados Dziesmu svētkos. Kolektīvi ir novada kultūras pamats, gribas viņus ieraudzīt, parādīt citādā koncertuzvedumā,” stāsta I.Cipe un piebilst, ka “Mālā” būs iesaistītas arī folkloras kopas, bērnu kolektīvi, amatnieki un vēl daudzi citi.
Kāpēc māls, par to režisorei ir savs stāsts. Aizmetni idejai deva Arvīda Ulmes un Haralda Sīmaņa dziesma “Māls – zemes sāls”.
“Pirms septiņiem gadiem Liepas Ellītē notika pasākums, kurā pieskārāmies māla tēmai. Kad rakstīja pieteikumu Eiropas kultūras galvaspilsētas statusam, vēlreiz pieklauvēja māla ideja. Tad nebija domas, kāds varētu būt uzvedums, bet sapratām, ka amatiermākslas kolektīviem nav lielāka projekta, laikā starp Dziesmu svētkiem koncertuzvedums ir iespēja sanākt kopā, piedzīvot ko jaunu. Piedzīvot mālu,” stāsta I.Cipe un atgādina, ka māls caurvijas visam novadam. Dažviet tas ir dziļi dzīlēs, citur zemes virspusē. Liepā ir devona laikmeta ieleja, te atrasta bruņuzivs. Sākotnēji koncertuzvedumam vieta bija izraudzīta “Lodes” rūpnīcas teritorijā, taču tehnisku iemeslu un drošības dēļ iecere tiks īstenota Cēsīs, Gaujas apkaimē Žagarkalnā.
I.Cipe izzinājusi māla ceļu no zemes dzīlēm līdz zvaigznēm. “Dievs no māliem izveidoja cilvēku un iepūta dzīvības dvašu. Cilvēki ēda no māla traukiem, dzēra no māla krūzes, māla krāsnīs cepa maizi, no tā gatavoja rotas, izmantoja dziedniecībā. Māla bruģis, ķieģeļi mājām un dakstiņi uz jumtiem. Un māls raugās zvaigznēs. Mēs palīdzēsim tam tikt no zemes dzīlēm līdz zvaigznēm. Zvaigzne ir “Cēsis – 2025” zīmē. Uzvedumā māls būs galvenais, mēs tam pieskarsimies, atklāsim, izzināsim. Daba, zinātne, kultūra, rūpniecība, amatniecība – tas ir stāsts par mālu,” stāstu atklāj I.Cipe un uzsver, ka koncertuzveduma veidotāji raugās tālāk, jo kultūru nevar ielikt vienā gadā. Uzvedumā piedalīsies arī būvmateriālu rūpnīcas “Lodes” strādnieki, atklājot kādu šodien būtisku rūpniecības nozari. Ar skaidrojumiem iesaistīsies arī ģeologi, pētnieki.
Novada kori satikās pirmajā koncertuzveduma kopmēģinājumā. Virsdiriģents Jurģis Cābulis “Druvai” atzina, ka ”Māls” koriem ir iespēja pamēģināt ko citu ārpus ierastā repertuāra. Dziesmas komponējusi Laura Jēkabsone, vārdu autore I.Cipe. Skanēs arī H.Sīmaņa “Māls – zemes sāls”, “Ezers”. “Mālā” piedalīsies arī grupas “Auļi” un “Latvian voices”.
Nedēļas nogalē kopmēģinājumā satiksies deju kolektīvi. Par viņu uzdevumu “Mālā” gādās horeogrāfs Reinis Rešetins.
“Dosimies māla piedzīvojumā. Ne tikai dziedāsim, dejosim. Atklāsim katrs sev vēl ko nezināmu, kas savieno laikmetus no zemes dzīlēm līdz zvaigznēm,” saka režisore I.Cipe un piebilst, lai taptu multimediāls koncertuzvedums, kurā apvienotas ne tikai dažādas kultūras nozares, komandai priekšā intensīvs radošs darbs.
Komentāri