Ar lina sajūtu agrāk un šodien

Lins, vai tas būtu lina dvielis, galdsega vai galdceliņš, laiku laikos ir bijis katrā latvju mājā, arī Piebalgā. Tādēļ Jaunpiebalgas Kultūras centrā, kas reizē ir Cēsu novada metodiskais centrs tautas lietišķās mākslas studijām, aizvadīts seminārs “Baltie lina audumi Vidzemē agrāk un šodien”.

Cēsu novada un kaimiņu novadu tautas lietišķās mākslas kolektīvi ieklausījās etnogrāfes Aijas Jansones lekcijā “Aušanas vēstures avoti Latvijā. 18.-20.gs.sākums” un “Vidzemes dvieļi Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja krājumā”. Dizainere un māksliniece Laima Kaugare vadīja prezentāciju “Lina sajūta”. Pasākumā bija apskatāma lina darinājumu izstāde, kurai darbus bija sarūpējušas novadnieces Ilze Prūse, Dace Ikšele un Lizuma amatnieku kopa “Lai­pa”.

Tautas lietišķās mākslas studijas “Piebaldzēni” vadītāja Irita Lukšo “Druvai” pastāstīja: “Lins Piebalgai ir ļoti raksturīgs. Zeme te nav bijusi dāsna, zemkopība sarežģīta, palīdzēja izdzīvot aušana, ar to varēja nopelnīt. Lins ir bijis, ir un būs arī nākotnē. Ir cilvēki, kas meklē ceļus, kā linu iedzīvināt mūsdienās, jo šis materiāls ir patiesi apbrīnojams. Manuprāt, katrai ģimenei mājās ir jābūt kārtīgam galdam un lina galdautam uz tā.”

Etnogrāfe Aija Jansone stāstīja par vēstures avotiem un liecībām, kā lins ienācis Latvijā, kādi raksti bijuši, izceļot īpaši Vidzemes un arī Piebalgas dvieļus. Ir vienkāršāki un greznāki dvieļi, tie parāda, kāda bija latviešu rocība. Pirmskara    Latvijā raksturīgi izšuvumi – puķes, sald­sērīgi teicieni. Lekcijā uzmanība pievērsta arī monogrammām.

Laima Kaugare pastāstīja, kā veidojusies    uzņēmējdarbība, sadarbība ar Vāciju, Franciju un pat Japānu, lina pielietojumu mūsdienu interjerā.

“Pateicoties izstādei, arī praktiski varējām pētīt linu rakstus, monogrammas uz simtgadīgiem darbiem un mūsdienu skaistajos darinājumos,” teic I.Lukšo, “lins atkal jāceļ godā. Ir ģimenes, kur to izmanto no paaudzes paaudzē, bet ir tādas, kurās tradīcija zudusi. Pasākums bija iespēja ieraudzīt, kā linu iedzīvināt ikdienā mūsdienās. Pasā­kuma laikā raisījās brīnišķīgas diskusijas, notika ļoti vērtīga informācijas apmaiņa. Tā ir iespēja arī citam pie cita paviesoties un tādējādi bagātināties.”