Racionāls mākslinieks ar romantisku skatījumu

Mūziķis, dziesmu autors un radio balss Mārtiņš Kanters ir dzimis Cēsīs un arvien cenšas izbrīvēt laiku, lai Straupē apciemotu mammu.

Mūzikā ir jau 15 gadus, pirms desmit gadiem izdevis pirmo solo albumu, tagad ir jau četri, divi no tiem kopā ar Maestro Raimondu Paulu. Šogad Mārtiņš saņēmis Zelta mikrofona balvu nominācijā “Labākais tradicionālā pop vai kantrī mūzikas albums” par albumu “Vēstulēs”, ir Gamma nominants kategorijā “Šlāger­mūzikas/kantrī žanrs”, kam apbalvošana notiks 5. martā. Mūziķis 8.martā priecēs ar īpašu koncertu Taurenē. Runājam arī par Mārtiņa dzīvē svarīgākajām sievietēm un uzmanības izrādīšanu daiļajam dzimumam.

-Esat dzimis Cēsīs, beidzis Cēsu 1. pamatskolu un ilgāku laiku dzīvojis Straupē. Cik bieži esat mūspusē?

-Jāatzīst, ka bieži neiznāk pabūt Cēsīs, bet izbaudu katru viesošanās reizi. Pie mammas uz Straupi cenšos aizbraukt, kad vien ir tāda iespēja. Cēsis un Cēsu novads man noteikti ir īpašs, un šeit vienmēr jūtos kā mājās. Bieži uzplaiksnī dažādas patīkamas atmiņas.

-Esat izdevis savus mūzikas albumus, arī kopā ar Maestro, paveiktais ir atzinīgi novērtēts. Cik jums ir nozīmīga gan šāda sadarbība, gan novērtējums?

-Katram māksliniekam novērtējums ir ļoti svarīgs, daži tikai nevēlas to atzīt. Man šķiet, četri albumi desmit gados ir diezgan labs rādītājs. Katrs ir kā neliela dienasgrāmata,    īpašie tie, kurus esmu sarakstījis un izdevis pats. Sadarbība ar Maestro bija liela veiksme, laime un sapņu piepildījums. Biju pārsteigts, ka šie albumi – “Piparmētru tēja” un “Glezna” – nesaņēma Zelta mikrofonu, bet svarīgākais, ka dziesmas turpina savu dzīvi un cilvēki tās joprojām vēlas dzirdēt koncertos.

-Mūziķiem nozīmīga ir sadarbība ar Maestro. Ko jūs visvairāk mācāties no Raimonda Paula?

-No Maestro var mācīties ļoti daudz, bet galvenokārt darba kultūru. Meistars visur ir laikā, vienmēr informēts par visu un visiem, kas viņam svarīgi.

-Jums ļoti patīk arī Maestro Raimonda Paula humors. Vai arī pats esat ar humoru apveltīts cilvēks?

-Pašam šķiet, ka man ir diezgan laba humora izjūta. Man patīk, ja cilvēki joko ar segumu. Jā, dažreiz, garām skrienot, der arī seklāki joki, bet, ja jūtu, ka jokotājam ir zemteksts, tas visu padara krāšņāku. Maestro prot pajokot ļoti dažādi, gan izstāstīt anekdoti, gan kādu savas dzīves amizantu situāciju, gan atjokot otra jokam. Vienā no pēdējām tikšanās reizēm Maestro bija redzējis mani TV raidījumā “Preses klubs”, par ko, mani satiekot Latvijas Radio, uzreiz teica – o, karjerists ir ieradies, bruģē ceļu uz Saeimu.

-Taurenē uzstāsieties ar koncertu “Tu šodien izskaties tik skaista”. Ko vēlaties tajā pateikt?

-Man patīk koncertos sarunāties ar cilvēkiem, izstāstīt stāstus par savām dziesmām. Ņemot vērā faktu, ka diezgan nesen ir iznācis albums “Vēstulēs”, noteikti gribēšu nospēlēt vairākas dziesmas tieši no šī diska. Nav noslēpums, ka daudzas manas dziesmas ir kā īpašs veltījums sievai Žanetei. Ļoti labu saprotu, cik liels spēks ir sievietēm, noteikti to arī centīšos izcelt.

-Kuras ir jūsu dzīves svarīgākās sievietes, un ko viņās visvairāk novērtējat?

-Kā jau katram cilvēkam, arī man ļoti svarīga ir mamma. Paldies, ka viņa man ļāva noticēt sapnim un neiebilda, ka cenšos to realizēt. Nepārprotami iedvesmas avots visas kopdzīves garumā ir mana sieva Žanete, es ticu, ka mēs spēsim būt kopā vienmēr. Ļoti novērtēju sievas intuīciju, lai kā arī dažreiz negribētos pieņemt patiesību, ko viņa man pasaka.

-Latvijā 8. martā vīrieši arvien sievietēm izrāda īpašu uzmanību. Kā jūs uz šo dienu skatāties, un kā jums patīk izrādīt uzmanību savai sievai?

-Man prieks, ka ir vismaz viena diena gadā, kad vīrieši uz brīdi cenšas būt labāki. Es tāds cenšos būt katru dienu, jo tikai tā var izveidoties mīlestības pilnas attiecības. Domāju, mana sieva nevar sūdzēties par uzmanības vai kā cita trūkumu, daru visu, kas manos spēkos, tāpat arī sieva, lai mūsu kopdzīve būtu lieliska.

-Dziesmā “Vēstulēs” ir vārdi “ieklausies dvēselē, kura klusām mīlēt prot, mīlas vēstules vēja vārdiem uzrakstot”. Vai mēdzat ar roku rakstīt mīlas vēstules, un vai varētu teikt, ka esat romantiķis?

-Vienreiz esmu ar roku rakstījis mīlas vēstuli, un sievai tā joprojām kaut kur glabājas. Man patīk mīlestību paust dažādos veidus, kā vien iespējams. Ne­esmu drošs, vai varu sevi saukt par romantiķi, bet uzmanības apliecinājumi man patīk, spēju novērtēt skaistas vietas un lietas. Savā būtībā esmu ļoti racionāls mākslinieks, reizēm tas ir pluss, reizēm arī mīnuss.

-Strādājat arī radio. Arī tā savā ziņā ir saruna ar klausītāju. Tikai, ja koncerti pārsvarā ir vakaros, tad radio esat no rītiem. Kādas ir šīs rīta sarunas ar klausītājiem?

-Radio ir vēl viena mana sirdslieta, ļoti patīk šis darbs. Paveicies ar lieliskām rīta kolēģēm – Velgu Vītolu un Antru Stafecku. Radio ir tā mirkļa burvība – tiklīdz ieslēdzas mikrofons, ir konkrēts laiks, kurā jānodod informācija, jābūt ļoti koncentrētam un tajā pašā laikā brīvam, jo to pieprasa mūsu formāts. Nedod Dievs, ja kaut ko pasaku nepareizi, jo klausītāji ir modri un uzreiz rakstīs ziņas ar tekstu – pag, pag, Mārtiņš runā muļķības. Tāpēc visam, ko pasaku, ir jābūt ar pamatojumu, jo kāds cits var zināt labāk.

-Ko novēlētu Latvijas sievietēm?

-Būt drosmīgām un neaizmirst par sevi. Viss ir svarīgi, bet, ja mēs paši piemirstam iepriecināt, sakopt, iedrošināt sevi, tad pārējam nav jēgas. Ir taisnība, ka, lai no visas sirds mīlētu citus, sākumā ir jāiemīl sevi. Mīliet sevi!