Miera "pirkšanas un pārdošanas plāns"

ASV prezidents Donalds Tramps katru dienu paziņo par jauniem lēmumiem, vēlmēm un pasākumiem.

Grenlandes, Panamas kanāla un Gazas pirkšanas plāns, Meksikas līča pārdēvēšana un nu jau arī paziņojums par likumprojektu, kas prezidentam ļaušot pārdēvēt Grenlandi par “Sarkano, balto un zilo zemi”, un, protams, virkne rīkojumu par muitas tarifiem, masveida darbinieku atlaišanu valsts iestādēs, izlūkdienestu “revidēšana”, pieprasot atskaitīties, par ko katrs balsojis prezidenta vēlēšanās. Tramps arī ieteica Talsi Gabardu. 12. februārī republikāņu kontrolētais Senāts Gabardu apstiprināja nacionālās izlūkošanas direktores amatā. Viņa, kura neslēpj, ka ASV nevajadzēja atbalstīt Ukrainu pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma, turpmāk uzraudzīs visas 18 ASV izlūkošanas aģentūras, arī Centrālo izlūkošanas pārvaldi (CIP) un Nacionālās drošības aģentūru (NDA).

ASV prezidenta rīkojumu un vēlmju sarakstu varētu turpināt, daļa no tiem šokēja, daļa uzjautrināja, bet kopumā var teikt, ka tie apdullināja un viesa haosa sajūtu. Politikas vērotāji gan teic, ka jā­skatās vienīgi uz Trampa darbiem, nevis uz brīžam pretrunīgajiem paziņojumiem, kuru nolūks esot viest neskaidrību un nestabilitātes sajūtu. Taču jāteic, ka nu jau ir labi redzams – principi, morāle un ētika ASV prezidentu neinteresē, jo tā nav prece, ar ko var tirgoties. Citiem vārdiem sakot, šajā pasaulē svarīgs ir tikai tas, ko var pirkt vai pārdot, un brīvība, neatkarība un cilvēki nav izņēmums, ja ar to nevar nopelnīt naudu vai nevar izskatīties kā dižākais biznesa cilvēks un prezidents pasaulē. Ukrainu atbalstīs, ja tā pārdos ASV retzemju metālus. Varbūt pat atjaunos palīdzības programmas Ukrainai, kuras visas pašlaik ir apturētas. Un Trampam un viņa komandai esot miera plāns, kuru tā sākusi īstenot. Proti, 12. februārī notikusi Putina un Trampa pusotru stundu ilga telefona saruna, tuvākajā laikā viņi tikšoties Saūda Arābijā un vienošoties par kara izbeigšanu. ASV prezidents vismaz publiski pēkšņi ir paudis lielas rūpes par to, ka šajā karā tiekot nogalināti cilvēki. Ukrainas prezidents uz tikšanos Saūda Arābijā pagaidām netiek aicināts, bet Tramps tā jauki un labi pa telefonu esot parunājis arī ar Zelenski.

Tiesa gan, pēc šīm “labajām sarunām” ASV prezidents Tramps jau ir publiski paziņojis, ka atbalsta sava aizsardzības ministra sacīto, ka Ukraina nevarēs atgūt okupētās teritorijas un nevarēs iestāties NATO. Tramps arī jau pateicis, ka ASV karavīri nepiedalīsies miera uzturētāju misijā Ukrainā, ja karš tiks izbeigts un Ukrainas sabiedrotie veidos neitrālu buferzonu starp agresorvalsts Krievijas armiju un Uk­rainas bruņotajiem spēkiem. Vēl pirms sarunas ar Putinu ASV prezidents ir paziņojis, ka atsauks no Eiropas aptuveni 20 tūkstošus Amerikas NATO karavīrus. Sa­vukārt Putina runasvīrs Peskovs jau ir vēstījis, ka nekāda Kurskas apgabala apmaiņa pret okupētajām Ukrainas teritorijām nenotiks. Vairākas Eiropas Savienības (ES) valstis savukārt paudušas, ka miera sarunas nevar notikt bez Ukrainas, tai aiz muguras.
Tikmēr Zelenskis 12. februārī intervijā “The Economist” saka, ka Trampam un viņa komandai nav miera plāna, ir tikai dažas iestrādes. Zelenskis arī brīdina, ka Krievija gatavojas uz Baltkrie­viju nosūtīt aptuveni 100 tūkstošus karavīru, tas atgādina situāciju pirms iebrukuma Ukrainā un varētu nozīmēt to, ka Krievija gatavojas pēc miera plāna ievešanas iebrukt kādā no Eiropas valstīm, ar kuru Baltkrievijai ir kopīga robeža. “Es domāju, neviens nesaprot, ko nozīmē karš, kamēr tas nav ienācis tavās mājās. Es negribu nevienu baidīt. Tas atnāks. Es vienkārši stāstu par faktiem. Šodien, kad pasaule lēnām, lēnām aptur Putinu, pārāk lēni, karš atnāks,” paziņoja Zelenskis.

Jāpiebilst, ka 12. februārī “Fi­nacial Times” savā publikācijā, atsaucoties uz britu Starptau­tisko Stratēģiju pētījuma institūta (IISS) ziņojumu, raksta, ka 2024. gadā Krievijas izdevumi militārām vajadzībām ir pieauguši par 42% un ir 13,1 triljoni rubļu jeb 462 miljardi dolāru. Tas ir vairāk, nekā militāriem mērķiem kopā tērē ES un Lielbritānija. Bet Dā­nijas izlūkdienesta ziņojumā par prognozēm raksta, ka piecu gadu laikā pēc kara Ukrainā izbeigšanas vai iesaldēšanas Krie­vija var kļūt par tiešu militāru draudu NATO valstīm. Izlūkdie­nests arī raksta, ka lēmums par tāda kara sākšanu vēl nav pieņemts, bet Krievija bruņojas un palielina savu potenciālu, lai pieņemtu šo lēmumu.

Ar vārdu sakot, Eiropai pašai nāksies lemt, ko un kā darīt tālāk, jo ASV nebūs ne atbalsts, ne partneris, Trampu interesē tikai tas, ko viņš var nopirkt vai pārdot labuma gūšanai. Ļaut Krievijai paturēt okupētās teritorijas nozīmē, ka turpmāk katrs, kuram pietiek militāro resursu, var okupēt jebkuras valsts jebkuru teritoriju un ka tā var kļūt par jauno starptautisko attiecību normu.