
Jūnijā notiks pašvaldību vēlēšanas, partijas jau rosās. Tomēr pārsteidz, ka izskatās – dažām partijām ir pilnīgi vienalga, ko par tām var nodomāt vēlētāji.
Proti, attieksme un izvēle jautājumā par Latvijas Bankas (LB) prezidenta izraudzīšanos un ievēlēšanu liecina, ka ne vienam vien politiķim ir pilnīgi vienalga, ka pašlaik Banku vada uz laiku apstiprināta amatpersona. Savukārt tas nozīmē, ka Latvija uz laiku zaudējusi balsstiesības Eiropas Centrālās bankas padomē. Kā zināms, pagājušā gada 21. decembrī beidzās iepriekšējā Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka pilnvaru termiņš. Balsojumam par nākamo LB prezidentu bija jānotiek 24. decembrī. Amatam bija izvirzīti trīs kandidāti: opozīcijā esošās “Stabilitātei!” virzītais kandidāts Pāvels Kuzmins, koalīcijas “Zaļo un Zemnieku savienība” virzītais finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš un divu pārējo koalīcijas partiju – “Jaunās Vienotības” un “Progresīvo” – atbalstītais toreizējais LB prezidents Mārtiņš Kazāks. Opozīcijā esošā Šlesera partija “Latvija pirmajā vietā” paziņoja, ka Kazāku neatbalstīs. Savukārt divu citu opozīcijas partiju, Nacionālās apvienības un “Apvienotā saraksta”, frakcijas sacīja, ka vēl lems, par ko balsot. Dienu pirms balsojuma koalīcija paziņoja par savu virzīto kandidātu atsaukšanu. Nākamajā dienā Saeimas sēdē vairāki koalīcijas deputāti atsauca savus parakstus par Kazāka un Bērziņa kandidatūrām, vienīgā palikušā kandidāta Kuzmina kandidatūra tika noraidīta.
Tagad kandidāta meklēšana un izvirzīšana sākusies no jauna. Koalīcija bija solījusi, ka izvirzīs vienu kandidātu, izskatījās, ka tā būs Santa Purgaile. Opozīcijas partijas “Nacionālā apvienība” un “Apvienotais saraksts” paziņoja, ka izvirzīs bijušo bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku. Jau tobrīd tā izskatījās kā ieriebšana koalīcijai. Ja pirms tam šo abu partiju politiķiem bija dažādi iebildumi pret Kazāku, tagad pēkšņi viņš ir labs kandidāts. Tad Santa Purgaile pēkšņi atsauca savu kandidatūru, jo ZZS frakcija mainīja savu viedokli un atsauca atbalstu Purgailei. Frakcija skaidroja, ka bija solījusi tikai konceptuālu atbalstu un Purgailei nebūtu visas ZZS Saeimas frakcijas atbalsta. Tātad koalīcijai nepietika balsu tā kandidāta ievēlēšanai, kuru tā izvirzījusi. Tiesa gan, šoreiz, iespējams, tomēr izdosies izlīst caur adatas aci, jo 27. janvārī “Jaunā Vienotība” un “Progresīvie” paziņoja, ka izvirza Mārtiņu Kazāku. Ar divu koalīcijas un divu opozīcijas partiju balsīm pietiek, lai beidzot ievēlētu Latvijas Bankas prezidentu. Ja vien atkal kāda partija neizdomās “paspēlēties”, lai parādītu, cik varena ir, tad drīz sagaidīsim pilntiesīgu Latvijas Bankas prezidentu.
Politiķus acīmredzot vairāk interesē savstarpējo rēķinu kārtošana, nevis vārdos tik karsti mīlētā Latvija. Vēl vairāk – notiekošais liek domāt, ka vismaz dažu partiju sponsoriem un draugiem ir savs vēlmju saraksts, kas Latvijas Bankas prezidentam būtu vai nebūtu jādara. Ne velti dažādās runās un vērtējumos vairāki politiķi ir pauduši, ka Mārtiņš Kazāks ir bijis pārāk stingrs prezidents, ievērojis likumus. Šķiet, visatklātāk publiski ir izteikusies Saeimas priekšsēdētāja, ZZS deputāte Daiga Mieriņa – ja Kazāks būtu visu darījis, kā deputāti grib, varbūt viņam būtu atbalsts. Laikam jāatgādina, ka Latvijas Bankas prezidentam ir jāstrādā Latvijas un likuma interesēs, nevis jādara tā, kā izdevīgāk kādas partijas vai partiju naudas maku turētājiem.
Komentāri