Pirmdiena, 29. septembris
Vārda dienas: Miķelis, Mikus, Miks, Mihails, Jumis

Beidzot norok zemes kalnu

Līga Eglīte
Araisu Pils 19.01.18 Foto Leglite

Āraišu viduslaiku mūra pilī norakta un aizvesta arheoloģiskajos izrakumos izpētīto zemju kaudze, kas tur stāvēja vairāk nekā 25 gadus.

Zemes rakšanas un izvešanas darbi noritēja ar Amatas novada pašvaldības atbalstu. Procesu uzraudzīja arheoloģe Zigrīda Apala: “Šajā kaudzē bija izrakumos pārmeklētā, rūpīgi pārsijātā zeme. Nekā vēsturiski vērtīga tur vairs nav, savulaik bija samesti prakses studentu atstātie novalkātie darba apģērbi un apavi, kādi trauki – sadzīves liecības. Atradās jauno laiku liecības – izkapts, ar ko ap pili pļāva zāli, dzelzs gabals no durvju vērtnes un ķēde. Vēlreiz pārlūkojot zemi ar metāla detektoru, no senākajām liecībām atradās vien dažas kaltās viduslaiku naglas, kas pierāda, ka studenti savulaik visu zemi ļoti rūpīgi pārsijājuši. Mans uzdevums bija uzraudzīt, lai racēji ar kausu neiegrābjas kultūrslānī, jo tieši zem šīs kaudzes ir neizpētītā daļa. Bija iecere to atstāt nākotnes arheologiem. Tagad pilij būs cits izskats.”

Zemes kaudze, kuras aizvešanai arheoloģisko izrakumu laikā trūka līdzekļu, daudzus gadus rosināja ne tikai tūristu, bet arī no citurienes atbraukušo gidu iztēli. Neklausoties Āraišu arheoloģiskā parka darbinieku skaidrojumos, kalnu uztvēra kā īpašu apskates objektu, kurā noteikti jāuzkāpj, dēvēja gan par novērošanas posteni pils sargiem, par svētkalnu vai upurēšanas vietu, kā arī sprieda, ka “tur apakšā ir piramīda”.

Arheoloģe Zigrīda Apala skaidroja: “Liela tūristu interese bija par koka tēliem uz zemes kaudzes, ko veidoja studenti no Mākslas akadēmijas, kuri izrakumos strādāja par zīmētājiem. Tie tēli bija ar nozīmi, vietējās vēsturiskās personas – Pūču Pēteris un Zīparu Jānis. Tolaik Ezerpilij pietuvinātie jau zināja, kas tie ir, bet katram garāmbraucējam nevarēja spēt izstāstīt.”

Āraišu viduslaiku mūra pilī un priekšpilī Jāņa Apala vadībā arheoloģiskie izrakumi, kuru rezultātā krājās zemes kaudze, notika divreiz – no 1972. līdz 1974.gadam un no 1981. līdz 1992.gadam. Visā garumā tika izpētīta pils rietumu puses aizsargsiena, pilnīgi vai daļēji izpētītas 19 atsevišķu celtņu paliekas. Savukārt priekšpilī izpētīja 860 kvadrātmetru lielu platību, kur pilnībā vai daļēji atsedza septiņu ēku pamatus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Katru vasaru kāds stūrītis krāšņāks

03:00, 8. Sep, 2025
1

Turpinot tradīciju, arī šovasar augustā notika Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkurss “Sakoptākā sēta”. Vērtēšanas komisija – […]

Stāsts nav par skolas solu, bet vērtībām

03:00, 7. Sep, 2025
6

Šovasar par Ungurmuižu rakstīts vairākkārt. Ne kā arhitektūras pērli, kuru skatīt brauc Latvijas iedzīvotāji un […]

Tautas balss

Sludinājumi