Ceturtdiena, 25. septembris
Vārda dienas: Rodrigo, Rauls

Vientuļš pālis bēdu ielejā

Andris Vanadziņš
Andrisvanadzins

Pēc ilgākām diskusijām griezīgos toņos par bēdu ieleju, vārdā “Rail Baltica”, valdība beidzot ir vienojusies vismaz par kaut ko. Proti, būvēs pamata trasi, bet visām ekstrām – savienojumam ar Rīgu un lidostu, tiltam pār Daugavu utt., premjeres vārdiem sakot, “nogrieztas kājas”. Vēl nolemts, ka projekta pārraudzība notiks starpministriju līmenī. Iespējams, tas tāpēc, ka partneri valdībā zaudējuši cerības satiksmes ministra Kaspara Briškena vārdu plūdos sataustīt arī kādas satura saliņas.

Vēl spriests, ka jāveido jauns “Rail Baltica” pārvaldības modelis, jāintegrē projektā esošā dzelz­ceļa infrastruktūra. Varētu teikt, tādi saprātīgi lēmumi, ja vien “Rail Baltica” būvniecība būtu izsludināta šovasar. Bet šis stāsts sākās 2010.gadā ar rožainām vīzijām par ātrgaitas vilcieniem, kas kursēs ik pa stundai, zibenīgi savienojot Rīgu ar citām Eiropas metropolēm! Bija pat aplēses par diviem miljoniem pasažieru, kuri, vērojot ainavas aiz loga, priecīgi vizināsies modernajos vagonos… Nu vīzijas izgaisušas, atstājot vien vientuļu pāli Daugavā tiltam, kura nebūs.

Novembra nogalē bija pirmizrāde režisora Kārļa Lesiņa dokumentālajam detektīvam “Nord Express”. Filmas veidotāji cenšas saprast, kāpēc skaistā “Rail Baltica” iecere nogāja no sliedēm un projekts bezcerīgi ievilcies un sadārdzinājies. Filmas nosaukums ir atsauce uz vilciena līniju, kas savienoja Rīgu ar Eiropas metropolēm jau teju pirms simt gadiem. Nez kā gan pagājušā gadsimta sākumā bez mūsdienu tehnoloģijām, viedas pārvaldības, starpnozaru koordinācijas, Eiropas miljardiem un vietējiem runu plūdiem ļaudis spēja izveidot dzelzceļa līniju, kas ātri un ērti pasažierus no Rīgas nogādāja Berlīnē vai Parīzē?

Tagad, izrādās, vajag 14 gadu, lai saprastu, ka…. jābeidz niekoties ar pāļiem un tomēr jāsāk pamata trases būvniecība, vispirms gan mainot pārvaldības modeli un ieviešot starpministriju sadarbību. Bet ilgajam ceļam pie tik vispārīgām atziņām ir gluži konkrētas izmaksas. Projekta virzītāju atalgojumam šogad iztērēti 17 miljoni. Pieklājīgs cipars, lai motivētu valdes locekļus, kuri mēnesī saņem no 10 līdz 27 tūkstošiem eiro, galu galā tomēr izrēķināt un atklāt – cik šajā gadsimta projektā būs jāiegulda Latvijas nodokļu maksātājiem un kādus labumus šīs sliedes mums atvedīs?

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Karā nosargāt savu kultūru

13:20, 10. Sep, 2025

Protams, karš Ukrainā jau kuro gadu ( diemžēl) ir viena no galvenajām tēmām plašsaziņas līdzekļos. […]

Slava Cēzaram, piedodiet, – Trampam!

11:56, 9. Sep, 2025
1

Ir pilnīgi skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps pats sev liekas burvīgs. Viņš […]

Kā intereses aizstāvēs iedzīvotāju padomes

11:54, 8. Sep, 2025

Cēsu novadā darbu uzsākusi pašu skujeniešu ievēlētā Skujenes pagasta iedzīvotāju padome. Tajā iesaistītie ir apņēmības […]

Labie un sliktie

15:23, 3. Sep, 2025
1

Mēs faktiski droši varam apgalvot, ka Putins ir sliktais un Zeļenskis- labais, ja runājam par […]

Pasaule kā liela ģimene, arī destruktīva

13:48, 3. Sep, 2025

Grūti aptvert, ka karš Ukrainā turpinās jau ceturto gadu. Turklāt starptautiskā sabiedrība ne tikai nespēj […]

Nedaudz par stārķiem un citiem putniem

15:18, 1. Sep, 2025

Vēl jau tīrumos kādu var redzēt, bet šajās dienās tie būs prom. Vieni viņus dēvē […]

Tautas balss

Sludinājumi