Ceturtdiena, 25. septembris
Vārda dienas: Rodrigo, Rauls

Māsiņa burkānu vagā

Andris Vanadziņš
1
Andrisvanadzins

Spriedelējumos par ASV prezidenta vēlēšanām un to, kas nu tagad būs, ik pa laikam izskan tādi kaitinoši vārgulīgi pīkstieni. Redz, Amerikas vēlētāju nesaprātīgā izvēle tagad nodarīs gauži mūsu ekonomikai un aizsardzības spējai, jo neprognozējamajam gaišmatim, kurš atkal atgriezīsies Baltajā namā, Latvija nepavisam nav prioritāte.

Šāda zūdīšanās, manuprāt, liecina vien par spriedelētāja noslieci uz atkarību. Dzīves bilde, kurā mazā Milda ( Latvija) soļo pretī gaišajai nākotnei, cieši un paļāvīgi turoties pie rokas lielajam un lādzīgajam onkulim Semam ( ASV), var šķist vilinoša, taču būtībā tā ir infantila un apstiprina, ka okupācijas gados ielaistā “mazā brālīša” kaite nav izslimota. Tā vienkārši ir transformējusies “mazajā māsiņā”, kura nu dodas uz kapitālistisku saulaino tāli, kur saldāki burkāni, bet aizvien vēl kādam pie rokas.

Var jau būt, ka nostāti par mūsu politiķiem, kuri piestaigā uz ASV vēstniecību ne ta ar atskaitītēm, ne ta pēc norādītēm, ir ļaunu mēļu samelsti. Var jau būt, ka nostāsti par mūsu    ierēdņu pārcenšanos eirobirokrātijas ieviešanā tā, ka uzņēmēji, zemnieki un citi darītāji, radītāji nonāk tādās sprukās, ka ne pakustēt, ir tikai nosapņots mīts. Bet nevar taču būt, ka, būdami kungi savā zemē, nespējam, piemēram, izveidot kompaktu, jēdzīgu un atbildīgu valsts pārvaldi, kurā budžets ir pārskatāma naudas sadalīšana skaidri formulētiem mērķiem, nevis miglā tīts labirints, kurā, lākturus gaismojot, klīst valstiskas dāmas un kungi, meklējot kādu papildu miljonu medicīnai. Kurā ātrgaitas dzelzceļa būvniecība ir tiešām būvniecība, ar ko nodarbojas jomas profesionāļi, nevis pietuka krustiņi, kuriem maksā lielu algu par prasmi daiļi vārsmot, kāpēc šoreiz atkal nesanāca. Un nevar taču būt, ka paši, noteicēji būdami, esam rāmi noskatījušies kā personālvadības inovāciju meistara Andra Šķēles ieviestā, lielāko kretīnu amatā likšanas metode tiek radoši pilnveidota un aizvien lietota, piedāvājāt nodokļu    maksātājiem uzturēt ar labu apetīti apveltītu padomēs sēdētāju plejādi.

Nav jau slikti, ja pa rokai ir liels un lādzīgs onkulis, kurš solās aizvest līdz saldo burkānu vagai. Taču saldākie un vērtīgākie tomēr ir tie burkāni, kas pašu rokām un sviedriem izaudzēti.

Komentāri

  • Jānis saka:

    Zilonis samīs peli, jo to nepamanīs. Un pat nav svarīgi, kas tas ir par ziloni.
    Latvijas vienīgais veids izdzīvošanai ir pieslieties kam lielākam.
    Otrādi nenotiks. Ne ASV, ne Francija, ne Anglija, ne ĶĪna to nedarīs.
    Skumji, protams, bet tā ir realitāte.
    Latvijā grāmatu par Okeanoloģiju latviski neizdos, Lielās valstīs, pat Čehijā čehiski gan…

  • Atbildēt

    Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

    Saistītie raksti

    Karā nosargāt savu kultūru

    13:20, 10. Sep, 2025

    Protams, karš Ukrainā jau kuro gadu ( diemžēl) ir viena no galvenajām tēmām plašsaziņas līdzekļos. […]

    Slava Cēzaram, piedodiet, – Trampam!

    11:56, 9. Sep, 2025
    1

    Ir pilnīgi skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps pats sev liekas burvīgs. Viņš […]

    Kā intereses aizstāvēs iedzīvotāju padomes

    11:54, 8. Sep, 2025

    Cēsu novadā darbu uzsākusi pašu skujeniešu ievēlētā Skujenes pagasta iedzīvotāju padome. Tajā iesaistītie ir apņēmības […]

    Labie un sliktie

    15:23, 3. Sep, 2025
    1

    Mēs faktiski droši varam apgalvot, ka Putins ir sliktais un Zeļenskis- labais, ja runājam par […]

    Pasaule kā liela ģimene, arī destruktīva

    13:48, 3. Sep, 2025

    Grūti aptvert, ka karš Ukrainā turpinās jau ceturto gadu. Turklāt starptautiskā sabiedrība ne tikai nespēj […]

    Nedaudz par stārķiem un citiem putniem

    15:18, 1. Sep, 2025

    Vēl jau tīrumos kādu var redzēt, bet šajās dienās tie būs prom. Vieni viņus dēvē […]

    Tautas balss

    Sludinājumi