
Pēdējās desmitgadēs Valmiera kļuvusi par pilsētu, kurai savās robežās kļuvis šauri. Pa Valmieras robežu būvētais apvedceļš A3 vietām sācis žņaugt pilsētu. Daļa valmieriešu dzīvesvietu raduši un
ģimenes namus cēluši tuvākajos pagastos, bet uz darbu un mācībām ik dienu ierodas pilsētā.
Valmieriete Gunta Matisone strādā pilsētas pierobežā – Purva ielā, kādreiz tik purvainā vietā. Tagad te ir aktīva vieta, darbojas Valmieras Biznesa un inovāciju inkubators, dažāda veida uzņēmējdarbība, tajā skaitā Vidzemes Televīzija, līdzās pašvaldības iespaidīgi īpašumi izglītības un sociālo pakalpojumu sniegšanai. Tas viss tagad plešas plašumā pie Valmieras apvedceļa. Apbraucot pilsētu ceļā no Valkas, autovadītāji šai vietā redz ceļazīmi “Rīga -107, Straupe – 35”.
Valmiera bija viena no pirmajām Vidzemē, kura ieguva apvedceļu, lai novirzītu satiksmi no pilsētas centra. Kad iecerēja un būvēja šo apvedceļu, tā bija grezna un dārga pilsētas “josta” ar vairākām “sprādzēm” – rotācijas apļiem. Tie veidoti, lai līgani iebrauku pilsētā no Raunas un Smiltenes puses, no Liepas un Cēsīm, no Straupes un Rīgas, no Dikļu un Mazsalacas puses. Tagad tapis vēl viens rotācijas aplis, lai apbrauktu Valmieru no Rūjienas un Valkas.
Valmierai apvedceļš, virzot transporta plūsmu pa nomali, bija nepieciešams vairāku iemeslu dēļ. Uzņēmējdarbības attīstība veidoja pilsētu dinamiskāku, tajā skaitā palielinājās arī satiksme. Valmierā satiksmes organizēšanā noteikumus diktē arī upe, kas plūst caur pilsētu, un pilsētas vidienē ir tikai viens transporta tilts.
Par to, ka Valmiera ir gandrīz kā lielpilsēta, darbavietu un izglītības devēja vidzemniekiem, šodien apliecina satiksmes intensīvā kustība darbdienu rītu un vakara stundās. Pa sešiem lieliem lielceļiem Valmierā uz darbu vai mācībām ieplūst cilvēku straumes. Pašvaldība lēš, ka ik dienu tā ierodas ap septiņi tūkstoši cilvēku. Apmēram tik daudz vidzemnieku dzīvo citviet, bet, ja tā var sacīt, smeļ ienākumus no Valmieras bļodiņas. Vakaros auto straumes no Valmieras dodas uz tuvākajiem novadiem: Kocēnu, Beverīnas, Burtnieku.
“Valmieras apvedceļš sāk līdzināties pilsētas jostai, kas savilkusies un spiežas pilsētas miesā,” secina Valmieras Televīzijas ilggadējā redaktore G.Matisone, jo pilsētai savā teritorijā vairs nav vietas, kur attīstīties. “No rīta skatos, kādā straumē brauc autotransports pa Matīšu šoseju. Tas ir varens skats! Tas pats vērojams ar satiksmi pie Cēsu apļa. Vakarā mašīnas tādā pašā zosu gājienā dodas pretējā virzienā. Valmiera ir nozīmīga darba devēja.”
Pilsētas transporta plūsmā viena no svarīgākajām ir Rīgas iela. Mašīnas no pilsētas centra uz Rīgas šoseju izbrauc bez riņķošanas pa apli, tie, kas mēro ceļu tieši uz Rīgu, zina, ka galvaspilsētas centrs būs pēc 102 kilometriem. “Mūsdienās tas nav nekāds lielais attālums,” vērtē valmieriete G.Matisone. “Līdz Juglai Rīgā var aizbraukt nepilnā stundā, no Juglas līdz vajadzīgam galapunktam pašā Rīgā gan ceļā jārēķina vēl viena stunda. Daudzi valmierieši to labi zina, jo ikdienā brauc darbā uz Rīgu.”
Valmieras apvedceļš vijas netālu no Vidzemes slimnīcas, kura apzināti būvēta pilsētas nomalē. No šosejas slimnīca paslēpusies mežā. Lai iecerētajā laikā nokļūtu pie slimnīcas, arī daļa valmieriešu, nemaz nerunājot par apkārtējo novadu iedzīvotājiem, izmanto apvedceļu. Tā vieglāk un reizēm var atbraukt ātrāk.
Viena no Valmieras iezīmēm ir satiksmes sastrēgumi. Darba dienās tie veidojas ap astoņiem rītā un pieciem vakarā. Protams, ne jau Rīgas mēroga sastrēgumi, tomēr satiksme mazliet kavējas. Pilsētniekus vairāk uztrauc kas cits – satiksmes palielināšanās vairākās pilsētas vietās rada automašīnu novietošanas problēmas, sevišķi centrā, kur atrodas kultūras nams, tirdzniecības centrs, pašvaldība, teātris un vairākas iestādes. “Pulksten trijos pilsētas centrā, visticamāk, nebūs nevienas brīvas vietas, lai cik stāvvietu jau ierīkots,” zina teikt valmieriete. “Reizēm Valmiera šķiet par mazu visam, kas tajā jau uzcelts un vēl iecerēts.”
Nozīmīgākais darba devējs – rūpnieciskais centrs Valmierā – visātrāk sasniedzams atbraucējiem no Smiltenes, Raunas un Cēsu puses. Kopš vasarā rekonstruēta maģistrālā Cempu iela, tā no apvedceļa aizved līdz stikla šķiedras rūpnīcai, citiem rūpnieciskiem uzņēmumiem šajā pilsētas daļā, tai cauri iet dzelzceļš, bet tas braukšanu daudz neietekmē. Valmieras apvedceļš ved pāri dzelzceļa līnijai, bet rūpnieciskajā zonā auto satiksme ved pa Paula Valdena plato ielu, kas izbūvēta zem sliežu ceļa. No rūpnieciskā rajona tā ved satiksmi arī uz pilsētas centru. Apvedceļa šajā pilsētas daļā nav, jo te Valmierā ieplūst Gauja. Pa Stacijas un Cēsu ielu braucēji nokļūst līdz tiltam, tālāk jau tieši pilsētas centrālajā daļā, kur ielu krustojumā paceļas Sv. Sīmaņa baznīca.
Komentāri