Mārsnēni. Vienas monētas divas puses

Ziemas ceļu tīrīšanā jāmācās no pagājušās sezonas kļūdām, kopienas iecerēm vajag atbalstu, kapsētā nav ūdens krāna – par to un vēl citām lietām Mārsnēnu pagasta iedzīvotāji runāja, pagājušajā nedēļā tiekoties ar Cēsu novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu, domes priekšsēdētāja vietnieku Ati Egliņu-Eglīti, izpilddirektora vietnieci Baibu Eglīti un Priekuļu apvienības pārvaldes vadītājas vietnieku Edmundu Grietēnu.

Ceļi jāizšķūrē, bet arī nauda jātaupa

Mārsnēniešu sarunā ar novada pašvaldību varēja just, ka ziema nav aiz kalniem. Iedzīvotāji, atceroties iepriekšējo ziemu, vietvarai atgādināja par vietām, kur Mārsnēnu pagastā ceļi no sniega šķūrēti vēlu, kad apkaimes iedzīvotājiem jau jātiek uz darbu vai skolu. Piemēram, pašvaldības ceļš Jānīši – Mūrnieki, pie kura mājvietas astoņiem senioriem un trim bērniem, no sniega tīrīts, kad nu traktorists varējis atbraukt. Un izskanēja, ka vispār pērnajā ziemā pagasta ceļu uzturēšana bijusi sliktāka nekā iepriekš, traktoristi arī nepārzinot vietējos ceļus. Priekuļu apvienības pārvaldes vadītājas vietnieks Edmunds Grie­tēns sacīja, ka tā nedrīkst būt, par neiztīrītiem posmiem jāinformē pārvalde, reizē nosūtot fotogrāfiju. Bet bija arī vērtējums, ka daž­kārt sniegu šķūrē, kaut uzkritis pāris centimetru. Un atziņa, ka arī valsts ceļu tīrīšanā daudz trūkumu.
Mārsnēniete Madara Melbārde-Žukova rosināja, ka būtu nepieciešama kontrole, kad un kurus ceļus jātīra. Viņa pastāstīja, ka, piemēram, Valmieras novadā paš­valdības darbinieki ik dienu izbrauc ceļus, pārliecinoties, kur kas jādara, lai lieki netērētu resursus. E.Grietēns paskaidroja, ka pārvaldei nav iespēju apsekot visus Priekuļu apvienības pārziņā esošos ceļus, kontroli veic izlases kārtībā. M.Melbārde-Žukova uzsvēra, ceļi ir jātīra, bet reizē arī jādomā, kā taupīt, izvērtējot katru situāciju.

Pašvaldības rīkotajās tikšanās par ceļiem un ielām runā vienmēr, iedzīvotāji pauž to, kas neapmierina, vietvara skaidro, kas izdarīts un kas plānā. Mārsnēnieši nosauca vairākas vietas, kur pagastā būtu kaut kas uzlabojams braucējiem un gājējiem. Savukārt domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs pastāstīja, ka nākamajā gadā valsts ceļam no Liepas līdz Mārsnēniem “Latvijas Valsts ceļi” plāno uzlikt trešo melnā seguma kārtu, brauktuve būs labāka. Taču Raunas -Valmieras ceļam vēl nebūs cietā seguma. Pa to no Raunas grants karjera Val­mieras industriālā parka būvniecībai ved daudz grants, tāpēc ceļa uzlabošana pagaidām atlikta. Iedzīvotāji atgādināja, ka no Valmieras puses diviem kilometriem uzklāts asfalts. J.Rozen­bergs nebija pārliecināts, vai tas pašlaik ir lietderīgi.

Celmi jāizfrēzē. Vai balsošanas kārtība jāmaina

Tikpat aktuāls jautājums kā ceļi mārsnēniešiem ir pagasta vides uzlabošana. Kopienas iecere ir lab­iekārtot Klabes birzi. Talkās jau daudz izdarīts – novākts apaugums, izzāģēti vecie koki -, taču izcelt celmus pašu spēkiem nevar, tāpēc darbi apstājušies, sacīja mārsnēniete Ingrīda Zilgalve. Pārvaldes vadītājas vietnieks E.Grietēns atzina, ka celmu likvidēšanu vērtē saistībā ar labiekārtošanu, kam līdzekļus kopiena cerēja iegūt pašvaldības līdzdalības projektu konkursā, taču iecere ne pērn, ne šogad novada iedzīvotāju balsojumā nesaņēma pietiekamu atbalstu. M. Melbārde-Žukova uzsvēra, ka tagad galvenais izfrēzēt celmus. Klabes meža parku, kur vietējiem atpūsties un sportot, turpinās veidot pašu spēkiem, meklējot, kā piesaistīt finansējumu.

Izraisījās diskusija par nosacījumiem līdzdalības projektu balsošanā. Mārsnēnieši sprieda, vai iegūtās balsis nevajadzētu izteikt procentos pret konkrētajā pagastā vai pilsētā deklarēto iedzīvotāju skaitu. Savukārt I.Zilgalve pastāstīja, ka Valmierā par projektiem varot balsot ikviens pilngadīgais Latvijas iedzīvotājs, Cēsu novadā tikai tie, kam te deklarēta dzīvesvieta. Atis Egliņš-Eglītis pauda, ka šī prasība gan paliks spēkā. Turklāt nevar pārmest, ka atbalstu iegūst lielas apdzīvotas vietas. Vēl neviens Cēsīs pieteiktais projekts balsojumā nav uzvarējis, bet ieceres Līgatnē, Jāņmuižā, Taurenē gan.

Pagasta kopienas kodols turpinās darboties un iesaistīt pārējos mārsnēniešus arī pasākumu rīkošanā, kas nu jau tapusi par tradīciju. Taču ne visu var paveikt pašu spēkiem, tāpēc svarīga sadarbība ar pašvaldību, ar pagasta tautas namu. “Tikai neaizmirstiet nākamā gada budžetā paredzēt līdzekļus arī Mārsnēnu sporta svētkiem,” atgādināja Agita Vein­berga. “Cilvēki tos gaida, bet tikai kopienas spēkiem sarīkot pasākumu ir pārāk liels darbs.”

Kā dabūt atlaidi un kā no rīta uz skolām aizbraukt ar vienu reisu

Sarunā izgaismojās neskaidrība, kā saņemt nekustamā īpašuma nodokļu atlaidi, ko pašvaldība paredz bioloģiski apsaimniekotām platībām. Zemnieks Rolands Kļa­viņš, kurš saimnieko ar bioloģiskām metodēm un zemi nomā, interesējās, kā īpašnieks, kas iznomā zemi viņa saimniecībai, saņems šo atlaidi, kādi dokumenti jāiesniedz. Pašvaldības pārstāvji atzina, ka juridisko pusi vēl precizēs un informēs iedzīvotājus.
Ģimenes, kurās ir skolas vecuma bērni, neapmierina stundu sākums Priekuļu mācību iestādēs. Viens bērns mācās pamatskolā, otrs Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumā (VTDT). Teh­nikumā mācības sākas pulksten 8.30, skolā pulksten 9.00, autobusu satiksme pielāgota pamatskolai, tehnikumietis jāved atsevišķi. Kaut VTDT ir valsts mācību iestāde, pašvaldība apņēmās izrunāties ar abu skolu vadību, vai šo jautājumu iespējams risināt.

Vēl viens lūgums izskanēja par pagasta kapsētu, tur nav ērti pieejams ūdens. E.Grietēns pastāstīja, ka apvienības teritorijā tāda situācija ir arī Veselavas, Jaunrau­nas kapos. Plānā ir visās kapsētās ierīkot ūdens ņemšanas vietas, Mārsnēnu kapi apvienības teritorijā būs pirmie, kur uzstādīs brīvkrānu. Iedzīvotāji arī atgādināja, ka kapsētā daži vecie koki izskatās bīstami, tos vajadzētu izzāģēt.