Ceturtdiena, 25. septembris
Vārda dienas: Rodrigo, Rauls

Miera cena par vērtību devalvāciju?

Sallija Benfelde
Sallija Benfelde

“Četrdesmit valstis atbrīvoja Kuveitu no Irākas okupācijas divās dienās. Kādēļ šodien to uztver kā daiļliteratūru?” savā blogā raksta Ukrainas prezidenta biroja padomnieks antikrīzes jautājumos Mihails Podoļaks. Kā zināms, 1990. gadā Irāka izvirzīja Kuveitai absurdas finansiālās un teritoriālās pretenzijas, izjauca pārrunu mēģinājumus un galēji ciniski iebruka kaimiņu valstī.

Tanku divīzijas, kuras uzbruka galvaspilsētai Kuveitai, pavadīja masveida raķešu triecieni pa civiliedzīvotājiem, aviācija un jūras desants. Podoļaks atgādina, ka arī toreiz skanēja dīvaini miera un Kuveitas sadalīšanas aicinājumi “pa frontes līniju”. Toreizējo “miera baložu” balsis būtu kļuvušas skaļākas, ja Irākas armijai, ceturtajai lielākajai pasaulē, būtu izdevies sagraut nelielo Kuveitas armiju un okupēt visu Kuveitas teritoriju. Arī toreiz varēja analizēt situāciju, sakot, ka Kuveitas liktenis ir izlemts, nevajag izliet asinis un vajag nezaudēt ne barelu naftas. Stabilas energoresursu cenas ir vajadzīgas visai pasaulei, tas ir būtisks arguments, vai ne?! Tomēr notika pavisam citādi. Podoļaks atgādina, ka Drošības padome pilnvaroja ANO dalībvalstis “izmantot visu nepieciešamo starptautiskā miera un drošības atjaunošanai reģionā”. Operācijas sagatavošanā bija iesaistītas vairāk nekā četrdesmit valstis, sešu valstu armijas piedalījās uzbrukumā okupācijas kara­spēkam. Pēc gaisa trieciena, kurā piedalījās tūkstotis kaujas lidmašīnu, Kuveitas teritorija tika atbrīvota divās dienās. “Kāpēc šo vēstures hroniku šodien lasa kā daiļliteratūru? Ar ko atšķiras absolūti ciniskā Putina Krievijas agresija no tikpat ciniskās Sadama Irākas agresijas?” vaicā Podoļaks.

Protams, ANO Drošības padomei lēmumi ir jāpieņem vienbalsīgi, un pastāvīgās dalībvalstis ir Apvienotā Karaliste, ASV, Francija, Krievija un Ķīna. Ir skaidrs, ka agresorvalsts Krievija nepieņems lēmumus pati pret sevi, arī Krievijas “draudzene” Ķīna laipo, bet kopumā Krieviju joprojām atbalsta. Un “miera baložu” balsis mūsdienās nereti izskan pat ļoti skaļi. Tas liek bažīties, ka notiek principu un vērtību devalvācija, iespēja nopelnīt lielu naudu ir pirmajā vietā, bet valsts neatkarība un cilvēku dzīvības bieži vien vairs nav svarīgas.
ASV prezidenta kandidāts Donalds Tramps 12. oktobrī priekšvēlēšanu mītiņā Kalifornijā paziņoja, ka Trešais pasaules karš var sākties pēc trīs četriem mēnešiem. Tramps arī paziņoja, ka varēs novērst Trešo pasaules karu, ja kļūs par prezidentu, apturēs karu Ukrainā un Tuvajos Austrumos. Tiesa gan, jautājums ir, kādi būs tie noteikumi, kuri liks, piemēram, Putinam, apturēt karu. Okupēto Ukrainas teritoriju atdošana Krievijai? Kā Tramps panāks ticamu garantiju tam, ka pēc dažiem gadiem Putins neiebruks Eiropā ar mērķi iegūt vēl dažu valstu teritorijas? Ja karu var apturēt nevis uzvarēts okupants, bet okupēto teritoriju atdošana agresoram, tad patiesībā neviena valsts nevar būt pārliecināta par savu brīvību un neatkarību.
Droši vien pie lasītājiem ASV nu jau būs nonākusi divkārtējā Pulicera prēmijas laureāta, leģendārā Boba Vudvorda grāmata “Karš”. Vudvords kļuva slavens 1972. gadā, kad kopā ar kolēģi Karlu Bernstainu publicēja pētījumu sēriju par notikumiem, kas vēlāk ieguva Votergeitas skandāla nosaukumu. Publiskotā informācija liecināja par ASV toreizējā prezidenta Ričarda Niksona centieniem neļaut kandidātam no Demokrātu partijas gūt panākumus prezidenta vēlēšanās, tas beidzās ar impīčmentu un Niksona atstādināšanu no amata.

Amazon anotācijā “Karu” vērtē kā grāmatu par “atklātu stāstu par trīs aizkulišu kariem”: Uk­rainā, Tuvajos Austrumos un cīņā par ASV prezidenta amatu”. Tajā žurnālists raksta par 45. ASV prezidenta Donalda Trampa attiecībām ar Putinu gan savas prezidentūras laikā, gan arī pēc tās. Grāmata tapusi pēc simtiem interviju ar politiķiem un dažādām amatpersonām. Vudvords, piemēram, atsaucoties uz eksprezidenta Trampa padomnieku, raksta, ka Trampam un Putinam kopš 2021. gada bijušas vismaz septiņas telefona sarunas. Par ko abi runājuši, Vudvords grāmatā neraksta, tādēļ atliek vien minēt, ko Tramps solījis Putinam un otrādi jeb, citiem vārdiem sakot, – kāda ir solītā miera cena.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Karā nosargāt savu kultūru

13:20, 10. Sep, 2025

Protams, karš Ukrainā jau kuro gadu ( diemžēl) ir viena no galvenajām tēmām plašsaziņas līdzekļos. […]

Slava Cēzaram, piedodiet, – Trampam!

11:56, 9. Sep, 2025
1

Ir pilnīgi skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps pats sev liekas burvīgs. Viņš […]

Kā intereses aizstāvēs iedzīvotāju padomes

11:54, 8. Sep, 2025

Cēsu novadā darbu uzsākusi pašu skujeniešu ievēlētā Skujenes pagasta iedzīvotāju padome. Tajā iesaistītie ir apņēmības […]

Labie un sliktie

15:23, 3. Sep, 2025
1

Mēs faktiski droši varam apgalvot, ka Putins ir sliktais un Zeļenskis- labais, ja runājam par […]

Pasaule kā liela ģimene, arī destruktīva

13:48, 3. Sep, 2025

Grūti aptvert, ka karš Ukrainā turpinās jau ceturto gadu. Turklāt starptautiskā sabiedrība ne tikai nespēj […]

Nedaudz par stārķiem un citiem putniem

15:18, 1. Sep, 2025

Vēl jau tīrumos kādu var redzēt, bet šajās dienās tie būs prom. Vieni viņus dēvē […]

Tautas balss

Sludinājumi