Ceturtdiena, 25. septembris
Vārda dienas: Rodrigo, Rauls

Nāc izlēmīgo ierindā!

Andris Vanadziņš
Andrisvanadzins

Vasarīgajā septembrī, kad viens pēc otra krita lokāli un nacionāli karstuma rekordi, norisinājās militārās mācības “Namejs 2024”. Cēsu 27. kājnieku bataljona zemessargi, kārtīgi pastrādājuši, neitralizējot viltīgu un izmanīgu diversantu grupu, noguruši, bet gandarīti par paveikto, stājās noslēguma ierindā.    Viņus uzrunāja kapelāns Gints Polis, kurš savas pārdomas par tēmu – kāpēc stāties Zemessardzē- ilustrēja ar piemēru no sarunas ar kādu zemessardzi, no skata trauslu sievieti, kura pārsteidzoši apņēmīgi tiek galā ar dienesta pārbaudījumiem.    Par savu izvēli stāties Zemessardzē viņa teikusi: “Manā ciematā tuvējā apkārtnē nav neviena vīrieša zemessarga, kurš zinātu, kas darāms draudu gadījumā. Kad sākās karš Ukrainā, nolēmu – iešu, jo jābūt taču kādam, kurš pats zina, kā rīkoties,  un var palīdzēt citiem.”
Bruņoto spēku karavīriem, zemessargiem spēja un gatavība aizsargāt savus tuviniekus, kaimiņus, valsti ir    primārais pamudinājums stāties ierindā.    Un šis – kas gan cits, ja ne es – rada paļāvību, uzticēšanos tiem, kuri stāv sardzē. Militārās mācības šoreiz norisinājās arī pilsētvidē, taču iedzīvotāji, redzot bruņotas vienības, neskrēja pie zāļu skapīšiem pēc baldriāna šļukas, daudzi nākuši klāt, sakot – paldies, jūs redzot, jūtamies drošāk.

Netālais karš maina uztveri, un vēl pirms desmit gadiem ierastā vīpsnāšana par pieaugušajiem, kuri spēlē kariņu, vairs nav manāma. Viena no fundamentālām Ukrainas aizstāvju demonstrētām mācībām ir – ja    paši sevi neaizsargāsim, neviens mūs neglābs. Kurš gan cits, ja ne es! Ar tādu apņēmību un stāju nenoliedzami disonē krievu militārā drona sāga. Gan pats fakts, ka agresorvalsts lid­aparāts plivinājās Latvijas gaisa telpā, līdz piekusa un nokrita Gaigalavas pagasta brikšņos, gan vēl jo vairāk muļķīgie aizsardzības resora runas vīru centieni savu neizlēmību kautri piesegt ar ainiņu par militāru dronu ar miermīlīgas dūjas vaibstiem un sprāgstvielu lādiņu, kas mīlīgi apsiets ar rozā banti, rada bažas par to, vai ukraiņu mācība ir ielāgota.

Man tomēr ir pārliecība, ka reālu briesmu brīdī teikšana būs nevis tiem, kam lunkanas mēles, bet tiem, kuriem vēsa galva, patriota dūša un prasme rīkoties, lai aizsargātu savus tuviniekus, kaimiņus, valsti…

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Karā nosargāt savu kultūru

13:20, 10. Sep, 2025

Protams, karš Ukrainā jau kuro gadu ( diemžēl) ir viena no galvenajām tēmām plašsaziņas līdzekļos. […]

Slava Cēzaram, piedodiet, – Trampam!

11:56, 9. Sep, 2025
1

Ir pilnīgi skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps pats sev liekas burvīgs. Viņš […]

Kā intereses aizstāvēs iedzīvotāju padomes

11:54, 8. Sep, 2025

Cēsu novadā darbu uzsākusi pašu skujeniešu ievēlētā Skujenes pagasta iedzīvotāju padome. Tajā iesaistītie ir apņēmības […]

Labie un sliktie

15:23, 3. Sep, 2025
1

Mēs faktiski droši varam apgalvot, ka Putins ir sliktais un Zeļenskis- labais, ja runājam par […]

Pasaule kā liela ģimene, arī destruktīva

13:48, 3. Sep, 2025

Grūti aptvert, ka karš Ukrainā turpinās jau ceturto gadu. Turklāt starptautiskā sabiedrība ne tikai nespēj […]

Nedaudz par stārķiem un citiem putniem

15:18, 1. Sep, 2025

Vēl jau tīrumos kādu var redzēt, bet šajās dienās tie būs prom. Vieni viņus dēvē […]

Tautas balss

Sludinājumi