Ceturtdiena, 25. septembris
Vārda dienas: Rodrigo, Rauls

Taupības atšķirīgie iemesli

Iveta Rozentāle
2 Ivetas Portrets 150x150.jpg

Informāciju, ka vienā no pārtikas veikalu tīkliem pērn četr­kārt palielinājies nocenotās pārtikas pieprasījums (gada laikā pārdoti divi tūkstoši tonnu pārtikas ar pēdējās dienas derīguma termiņu), tā palīdzot pircējiem samazināt ikdienas tēriņus un izdarīt atbildīgas izvēles, uztvēru ar dalītām jūtām.

Iespēju iegādāties šādus produktus izmanto teju puse pircēju jeb 49%. Domāju, reti kurš dodas pie nocenoto preču stenda, vērtējot, ka, iegādājoties šos produktus, samazinās pārtikas atkritumus. Lielākoties preci iegādājas, jo tā ir vairākkārt lētāka nekā svaigā. Protams, tas, ka pārtika nenonāk atkritumos, ir papildu pievienotā vērtība, bet ne galvenā pircēja motivācija. Ne mazums cilvēku nevis vispirms izdomā, ko vēlas ēst pusdienās vai vakariņās, bet paskatās, kas veikalā nocenots, lai tad izlemtu, no kā pagatavot maltīti. Tieši tāpat daļa cītīgi seko cenu akcijām, lai maltītes pagatavošana nebūtu nesamērīgi dārga.

Ņemot vērā, cik lielu daļu ienākumu ģimenei jāatvēl pārtikai, nav pārsteigums, ka tieši šajā pozīcijā cilvēki domā, kā ietaupīt. Es gan būtu priecīgāka, ja pārtikas veikali pircējiem ļautu ietaupīt, neuzliekot tik pārmērīgu uzcenojumu. Tad pircēji to varētu iegādāties, negaidot pēdējās dienas termiņu. Un domāju, ka tad arī daudz mazāk produktu nonāktu līdz brīdim, kad tiem tūlīt, tūlīt beigsies termiņš. Savukārt, ja tomēr produkta re­alizācijas termiņš tuvojas beigām, vajadzētu būt dažādiem valstiski noteiktiem veidiem un iespējām, kā preci nodot labdarībai.

Bet vēl viena lieta, par ko man jādomā, – kāpēc veikalā preču ir tik daudz vairāk par pieprasījumu. Protams, nevienu vakarā nesajūsmina tukši veikalu plaukti. Tomēr tas norāda, ka pārtiku neizmetīs. Diemžēl Latvijā trešdaļa pārtikas nonāk atkritumos, bet pasaulē līdz pat 40%, liecina Pasaules Dabas fonda aplēses! Kad pirms kāda laika avīzei gatavoju rakstu par pārtikas atkritumu problēmu, man likās tik neloģiski, ka mēs izmantojam dabas un cilvēkresursus, lai pagatavotu noteiktu produkciju, bet pēc tam to izmetam.

Iedomājos, ka es pazīstamiem teiktu –pagatavoju vakariņas un tās izmetu. Tas, visticamāk, ļoti izbrīnītu, un saprotams būtu arguments – ja neēd, tad kāda jēga gatavot. Bet ikdienā pārtikas nozarē tieši tā notiek katru dienu – daļa saražotās pārtikas nemaz nenonāk uz ģimenes galda. Un tā, kamēr vieni domā, kā nopirkt pašu nepieciešamāko, citi nopērk pārāk daudz un pēc tam vienkārši to izmet. Tā dzīvojam.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Karā nosargāt savu kultūru

13:20, 10. Sep, 2025

Protams, karš Ukrainā jau kuro gadu ( diemžēl) ir viena no galvenajām tēmām plašsaziņas līdzekļos. […]

Slava Cēzaram, piedodiet, – Trampam!

11:56, 9. Sep, 2025
1

Ir pilnīgi skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps pats sev liekas burvīgs. Viņš […]

Kā intereses aizstāvēs iedzīvotāju padomes

11:54, 8. Sep, 2025

Cēsu novadā darbu uzsākusi pašu skujeniešu ievēlētā Skujenes pagasta iedzīvotāju padome. Tajā iesaistītie ir apņēmības […]

Labie un sliktie

15:23, 3. Sep, 2025
1

Mēs faktiski droši varam apgalvot, ka Putins ir sliktais un Zeļenskis- labais, ja runājam par […]

Pasaule kā liela ģimene, arī destruktīva

13:48, 3. Sep, 2025

Grūti aptvert, ka karš Ukrainā turpinās jau ceturto gadu. Turklāt starptautiskā sabiedrība ne tikai nespēj […]

Nedaudz par stārķiem un citiem putniem

15:18, 1. Sep, 2025

Vēl jau tīrumos kādu var redzēt, bet šajās dienās tie būs prom. Vieni viņus dēvē […]

Tautas balss

Sludinājumi