Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un pārstrādājamo.
Kādā diskusijā, kur piedalījās vides, atkritumu apsaimniekošanas un iedzīvotāju paradumu zinātāji, vairākkārt izskanēja atziņa, ka šķirošanu motivēs tikai nauda. Proti, dārgāka maksa par nešķirotiem, zemāka par šķirotiem atkritumiem. Tūlīt nāca prātā doma, kā es, cilvēks, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājā, varu to ietekmēt. Pirmais, kas skaidrs, jāšķiro. Nākamā doma, vai to darīs arī visi citi? Ja nē, mans šķirošanas pienesums kopējā atkritumu tvertnē gandrīz neko nemainīs.
Tāds tas cilvēks ir, grib tūlīt redzamu un saprotamu rezultātu. Taču kā pie tā tikt, ja, piemēram, sešām daudzdzīvokļu mājām ir kopēji atkritumu konteineri gan šķirotiem, gan nešķirotiem atkritumiem? Jāsecina, ka videi izcili pievilcīgi sakārtotā atkritumu savākšana Cēsīs, lielo māju kvartālos, var neveicināt, nemudināt iedzīvotājus šķirot. Ja ģimenes mājas iemītnieki atbildīgu attieksmi pret atkritumu ievietošanu dažādos konteineros jau nākamajā mēnesī redzēs rēķinos, daudzdzīvokļu mājokļu saimniekiem jāpaļaujas uz … neko.
SIA “ZAAO”, kas gan Cēsu, gan kaimiņu novados pazīstams kā kvalitatīva pakalpojuma sniedzējs, paaugstina sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma tarifus. No šī gada 1.februāra tas ir 141,75 eiro par tonnu, nākamgad -146,59, 2026.gadā 151,44 eiro par tonnu. Pagājušajā gadā tas bija 89,08 eiro par tonnu. Iespējams, tarifu un līdz ar to maksājuma paaugstināšana būs faktors, kas arī kopējo konteineru izmantotājiem liks apdomāties, kur likt katru iepakojumu vai citu lietu, kas jāizmet. Vai varbūt arī pašam atkritumu apsaimniekotājam jādomā kāds variants, lai arī šie iedzīvotāji sajustu, cik vērtīgi ir apsvērt, kurā konteinerā kuri atkritumi liekami. Piemēram, komunālo pakalpojumu rēķinos parādīt, cik katram jāmaksā par nešķiroto, cik par šķiroto atkritumu savākšanu.
Labā ziņa gan tāda, ka pērn ZAAO veiktajā pētījumā atklājusies diezgan laba aina: gandrīz 59 procenti aptaujā norādījuši, ka šķiro plastmasu, papīru un kartonu, 55 % atzinuši, ka pārstrādei nodod stiklu. Tagad, kad pieejama bioloģisko atkritumu nošķirošana, ir vēl lielāka iespēja samazināt maksu par atkritumu apsaimniekošanu, jo rēķina, ka bioloģiski noārdāmā daļa veido apmēram pusi no nešķiroto atkritumu daudzuma. Bet par bioloģiski noārdāmajiem jāmaksā ievērojami mazāk.