No Ziemeļlatvijas puses nācis, devies caur Liepu, Cēsīs pārnakšņojis, uz Līgatnes pusi vakar devās katalonietis Džordi Arufatu.
Šodien viņš dosies tālāk Rīgas virzienā. Katalonietis nolēmis kājām iziet Baltijas ceļu. Tajā viņš nodomājis satikt cilvēkus no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas, kuri, rokās sadevušies, savulaik stāvējuši brīvības alku akcijā.
“Stāstot viesim no Katalonijas par sevi “Baltijas ceļā”, kas viņam tā interesēja, jutos satraukta,” saka Guna Rukšāne, skolēnu teātra pulciņa vadītāja Cēsīs. “Jutu lielu atbildību, redzot, cik viesim svarīgs manis sacītais.”
Uz soliņa pie Uzvaras pieminekļa pilsētas centrā ar katalonieti gājusi tikties arī cēsniece Gunta Romanovska. Viņa iepriekšējā vakarā atsaukusies publicista Otto Ozola lūgumam runāt ar katalonieti, kuram iešana cauri Baltijas valstīm ir zināma misija. Viņš noiet 20 līdz 30 kilometrus dienā, tad atpūšas, satiekas un runā ar kādu no vietējiem. Par ceļojumu viņš ik dienu sociālajos tīklos stāsta tiem, kuri seko katalāņa gaitām, kuri ņēmuši piemēru no baltiešiem, kā jācīnās par suverenitāti.
Spānijas reģionā Katalonijā, kur mīt astoņi miljoni iedzīvotāju, patiešām iedvesmojas no tā, kā nevardarbīgā ceļā Baltijas valstis izstājās no Padomju Savienības. Taču šis ir Džordi Arufatu, kurš savulaik bijis diplomāts, privāts ceļojums, plānojot ar kājām noiet 600 kilometrus pa Latviju, Lietuvu, Igauniju. Viņš teic, ka pārsvarā sastop pilsoņus, kas optimistiski noskaņoti par izvēlēto valstiskuma ceļu, bet gadoties arī pa kādam pesimistam.
Šobrīd Katalonijā politiskā saspīlējuma dēļ Dž. Arufatu palicis bez darba, jo iestāde, kurā strādājis, slēgta. Tā viņam radusies doma doties cauri Baltijas valstīm, lai satiktu cilvēkus, kuri cīnījušies par savas valsts brīvību. No Igaunijas ienākot Latvijā, uz robežas ceļotāju pārsteiguši rūjienieši. Meitenes tautastērpos nostājušās pie pierobežā esošā vides objekta, kas attēlo kaimiņvalstu iedzīvotāju sadošanos rokās “Baltijas ceļā”.
Komentāri