Latvijas un Igaunijas kādreizējās robežkontroles apkārtnē – Valkas un Valgas nomalē, kur vēl pirms pāris gadiem pļavā ganījās govis, jau pusgadu atvērta jaunuzceltā profesionālā skola. 1.septembrī skola, kurā var apgūt 11 specialitātes, sāka darbu kā Valgas apriņķa profesionālās izglītības centrs. Tajā mācās 500 audzēkņi, vecākajos kursos saplūstot skolēniem no vairākām apkārtnes profesionālām skolām, taču skola var uzņemt vēl, un igauņi ir gatavi sagaidīt latviešus.
Vidzemes novadu izglītības nodaļu vadītāji šonedēļ Valgā, apmeklējot moderni celto, lieliski aprīkoto arodskolu un kopmītnēm būvēto namu, pārsteigti secināja, cik mērķtiecīgi igauņi darbojušies, attīstot mācību iestādi pašā pierobežā. Tās atklāšanas dienā 1. septembrī pie skolas pacelts arī Latvijas karogs. Igaunijas likumdošana jau paredzējusi, ka profesionālajā skolā drīkstēs organizēt mācības arī latviešu vai angļu valodā.
Tiesa, jau abu kaimiņvalstu reģionālās komisijas iepriekš vienojušās par sadarbību pierobežā, tajā skaitā izglītībā. Savu uzdevumu pagaidām veikusi Igaunija, kura kopīgi izstrādātajā stratēģijā apņēmās pierobežas iedzīvotājiem nodrošināt profesionālo izglītību. Latvija turpretī apņēmusies rūpēties par augstākās izglītības iespējām. Kamēr to nav, igauņi cer, ka Latvijas likumdošana latviešiem, kuri pēc 9. klases Valgā gribēs mācīties par galdniekiem vai metinātājiem, vienlaicīgi dos iespējas Valkas ģimnāzijā apgūt vispārējo vidējo izglītību. Tā būs nepieciešama, jo ar Valgas profesionālā centra kredītpunktiem absolventiem pavērsies iespējas augstākās izglītības pirmo līmeni iegūt Tallinas Tehniskajā augstskolā.
Latvijas puses lēno darbību dēļ Valgas profesionālā centra vadība nelolo cerības, ka jau septembrī varēs atvērt grupas Latvijas 9. klašu beidzējiem, bet jauniešiem ar vidējo izglītību gan. Igauņi solījuši aicināt pie sevis mācīties tikai tās specialitātes, kuras nevar apgūt Ziemeļlatvijā. Un tāda ir starptautiskās loģistikas specialitāte. Valgas apriņķa profesionālās izglītības centra direktora vietnieks februārī cer ciemoties 20-30 Vidzemes vidusskolās un ģimnāzijās, lai 12. klases skolēnus ieinteresētu par šo specialitāti, kā arī aicinātu uz Valgas skolas atvērto durvju dienu 15. martā. To, ka jauniešiem tur būs ko redzēt un novērtēt, bija pārliecināti igauņu ciemiņi. „Tāda sajūta, ka esmu nevis tepat pie Valkas Igaunijā, bet atrastos kaut kur modernajā Zviedrijā,” redzēto galdnieku, automehāniķu, metinātāju, šuvēju un pavāru apmācības klasēs komentēja izglītības nodaļas Cēsīs vadītāja Lolita Kokina. Viņa brīnījās par igauņu lielo apņēmību mācīt arī latviešu jauniešus un uzteica iespēju apgūt starptautisko loģistiku, ko nudien Vidzemē nevar iemācīties, bet vienlaikus bija norūpējusies par igauņu aizsteigšanos priekšā. Cēsis arī ir Latvijas ziemeļu 100 kilometru rādiusā un cer uz jauniešu piesaisti. To apliecina vēlme modernizēt galdniecības apguvi profesionālajā vidusskolā. Pagaidām gan ir tikai Cēsu pašvaldības spertie soļi – skolas pārņemšana no valsts un pašvaldības, deputātu lēmums Valmieras ielā būvēt modernu mācību korpusu. Pašlaik tam nav valsts akcepta, ļaujot Cēsu pašvaldībai saņemt Eiropas Savienības finansējumu. ES projektu īstenošana profesionālajā izglītībā valstī pašlaik ir apstādināta. Tikmēr Valgā 2007. gadā izlolotais, 2009. gadā noslēgtais līgums par skolas būvniecību jau 2011. gadā īstenots. Ir piesaistītas investīcijas par 12 miljoniem eiro jeb 8,4 miljoniem latu. Skolas kompleksu projektējuši un interjerus veidojuši jaunie igauņu arhitekti, kuriem vēl nav 30 gadu, iekļaujot tajā virkni jauneklīgu ideju. Mairita Kaņepe
Komentāri