Lielākajam zēnu korim Cēsīs novembrī viena no mūzikas stundām kļuva par vēstures nodarbību, kurā viņi iepazinās ar Cēsu kordziedāšanas aizsākumiem.
Diriģente Anna Būre Cēsu 1. pamatskolas zēnu kora puikām pastāstīja par diriģentu Mārtiņu Frīdvaldu, kurš skolā strādājis sen – 19. gadsimtā, bijis Cēsīs vīru kordziedāšanas aizsācējs. Skolotāja aicināja savus dziedošos “vīrus” – 3. – 7. klašu audzēkņus – izrādīt cieņu un nodziedāt dažas tautas dziesmas mazā atceres brīdī, kad klusajos Vācu kapos tiks iesvētīts skolotāja, kordiriģenta un ērģelnieka M. Frīdvalda kapa piemineklis – pacelts no aizmirstības un atjaunots. Kapsētā satikti 7. klases puikas stāstīja, kāpēc atnākuši uz piemiņas vietu. “Mārtiņš Frīdvalds
senos laikos bija mūsu skolas direktors. Skolotāja mums stāstīja,” puikas atkārto, ko dzirdējuši. Skolotājas sacīto atjaunotā pieminekļa iesvētīšanas brīdī apstiprina arī vēsturnieks Tālis Pumpuriņš, kurš izpētījis izglītības darbu Cēsu 1. pamatskolas priekšteces Cēsu zēnu elementārskolas darbības gados un M. Frīdvalda nozīmīgo veikumu Cēsu vīru dziedāšanas biedrībā. Pēc tam lūgsnu norunā mācītājs Gints Polis un nu ir laiks dziedāt 21. gadsimta Cēsu zēniem. “Vasarā Cēsīs ieradīsies ap divi tūkstoši šādu dziedošu “vīru”. Notiks kārtējais Latvijas zēnu koru salidojums. Tas būs brīdis, kad mēs atkal atgriezīsimies šajā vietā, aizdegsim svecīti, noliksim ziedus, stāstīsim par kordziedāšanas tradīciju dibinātāju Cēsīs,” jau plāno diriģente un 1. pamatskolas direktore Anna Būre, izsakot pateicību Cēsu muzeja vēsturniekiem par pētniecisko, kā arī praktisko darbu, radot vietu, kur ar jauno paaudzi aizdomāties par vēsturi. “Viens no kora zēniem šodien sacīja, ka labāk gribot iet uz sporta treniņu, bet es atbildēju – nekas, šodien būs izņēmums, jo
uzzināsim par vēsturisku personību, veltīsim viņam tautas dziesmas,” ar dziedošo zēnu audzināšanu saistītās nianses atklāj Anna Būre. Mairita Kaņepe
Komentāri