Piektdiena, 26. septembris
Vārda dienas: Rodrigo, Rauls

Liela daļa reemigrantu atgriešanos Latvijā uzskata par nepareizu lēmumu

Liela daļa no Latvijas aizbraukušo cilvēku, kuri šobrīd atgriezušies valstī, uzskata, ka lēmums atgriezties bijis nepareizs, secināts Latvijas Universitātes (LU) Diasporas un migrācijas pētījumu centra pētījumā “Atgriešanās Latvijā”.

Pētījuma dati liecina, ka 40% respondentu atbildot uz jautājumu, vai atgriešanās Latvijā ir bijis pareizs lēmums, atbildējuši “Noteikti nē” vai “Drīzāk nē”, bet 44% “Jā, noteikti” vai “Drīzāk jā”, tikmēr 15% nevarēja atbildēt nedz apstiprinoši, nedz arī noliedzoši.

No aptaujas datiem secināts, ka reemigranti saskārušies ar grūtībām adaptēšanās procesā, jo kopumā 44% reemigrantu atbildējuši, ka adaptēties dzīvei Latvijā bija drīzāk grūti, grūti vai ļoti grūti. Tāpat norādīts, ka reemigranti, kur nepārvalda latviešu valodu brīvi, nedaudz biežāk nekā pārējie pieredzēja grūtības.

Visbiežāk adaptēties traucē grūtības atrast darbu sev vai dzīvesbiedram, grūtības pierast pie atšķirīgas darba kultūras un neskaidrības par nodokļiem, liecina aptauja. Tikmēr pētījuma autori vērš uzmanību uz to, ka vismaz vienu no ar bērnu izglītošanos saistītām grūtībām minēja 13% respondentu, secinot, ka ar bērnu izglītošanos saistītas grūtības ir būtisks faktors, kas kavē ģimeņu ar bērniem reemigrāciju.

Kopumā tikai 15% respondentu atzinuši, ka ar adaptēšanos Latvijā nav bijušas nekādas problēmas.

Vairāk nekā 40% reemigrantu arī atzina, ka tikai ar grūtībām vai lielām grūtībām šobrīd spēj “savilkt galus kopā”. Pēc pētījuma autoru domām, tas liecina par nozīmīgo materiālās situācijas pasliktināšanos salīdzinot ar dzīvi ārzemēs, jo tur šādas problēmas bijušas mazāk nekā 2% respondentu.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka lielākais no Latvijas izbraukušo cilvēku skaits bija vērojams 2010.gadā, kad Latviju pameta 39 651 persona. Lai gan turpmākos gadus bija vērojama lejupslīde, 2014.gadā sasniedzot vien 19 017 valsti pametušas personas, 2015.gadā skaits atkal palielinājies, sasniedzot 20 119 cilvēkus.

Kā ziņots, ar Ārlietu ministrijas (ĀM) atbalstu tapušais pētījums, kurā piedalījušies vairāk nekā trīs tūkstoši cilvēku, veidots tādēļ, lai apzinātu reemigrantu atgriešanās iemeslus, kā tie iekļaujas Latvijas darba tirgū un sabiedrībā, un kāda palīdzība viņiem būtu nepieciešama.

ĀM speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Atis Sjanīts uzsver, ka šī pētījuma rezultāti ir būtiski reemigrācijas procesa izvērtēšanā, lai veicinātu tautiešu atgriešanos un veiksmīgu iekļaušanos gan darba tirgū, gan sabiedriskajā dzīvē.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Piesātināts studiju gads Amerikā

08:08, 12. Sep, 2025

Cēsnieks Gvido mācījās Rīgas Biznesa skolā, arī Rīgas Tehniskajā universitātē un Latvijas Universitātē, studējot biznesa […]

Bibliotēka mājo veikalā

09:04, 11. Sep, 2025

Nezinātājam var šķist mazliet savdabīgi, bet var teikt, ka Līvos bibliotēka mājo veikalā. Līvu bibliotēkas […]

Velosipēds bija iecienīts arī pirms simts gadiem

09:02, 10. Sep, 2025

Līgatnes centrā, kādreizējās papīra dzirnavās, pirmo  vasaru apmeklētājus uzņem Līgatnes Velosipēdu muzejs. To izveidojis Mārtiņš Belickis. […]

Nu jau desmit gadus. Agris Tamanis atkal ir Cēsīs

08:57, 9. Sep, 2025

“Par savu uzņēmumu vadītājiem viņi izvēloties cilvēkus, kas ne tikai saprot viņu idejas, bet spēj […]

Tvert mirkļa burvību fotogrāfijās

09:05, 5. Sep, 2025

Par sevi ELĪNA ANDERSONE saka, ka ir cēsniece, kas savulaik desmit gadus dzīvojusi Rīgā un […]

Ieguvumi uzņēmumam, izmantojot celtniecības tehnikas nomu

16:05, 4. Sep, 2025

Mūsdienu uzņēmējdarbībā arvien lielāka nozīme tiek pievērsta resursu optimizācijai un izmaksu kontrolei. Īpaši tas attiecas […]

Tautas balss

Sludinājumi