Atsaucība, izpratne un labestība

“Vakarpusē, kad jau krēsloja, kopā ar kaimiņieni gājām pa Bērzaines ielu no Cēsu centra puses uz Viestura ielu. Pēkšņi kaimiņienei kļuva slikti, saļima kājas, nevarēja tālāk paiet. Tas bija apmēram pie “Supernetto” veikala. Mēģināju viņu piecelt, bet man neizdevās, palīgā piesteidzās kāds puisis, taču arī pa abiem nevarējām kaimiņienei īsti palīdzēt piecelties. Gribējām zvanīt ātrajai palīdzībai, bet viņa to ļoti nevēlējās. Es nolēmu steigties uz klīniku, lūgt palīdzību, zēns palika. Kad izrādījās, ka situāciju nevaru atrisināt, steidzos atpakaļ, domāju, puisis būs aizgājis, bet nē, viņš bija blakus sievietei, bija centies palikt zem viņas savu somu, lai viņa mazāk saltu. Jaunietis arī palīdzēja mums sazvanīt slimās sievietes dēlu. Ļoti priecājos, ka mūsdienās ir tik atsaucīgi, līdzjūtīgi un atbildīgi jaunieši, kas nepaiet garām nelaimē nokļuvušajiem. Noskaidroju, ka puisis sauc Niklāvs Ozoliņš, viņš mācās Cēsu Valsts ģimnāzijas 10.klasē un vēlas kļūt par ārstu,” pastāstīja pensionēta skolotāja, cēsniece M.S.