Vēlreiz par velosipēdistiem

“Izlasīju “Druvā”, ka kāda gājēja nokļuvusi nepatīkamā situācijā pie pārejas. Velosipēdists, braucot pa brauktuvi, gandrīz uztriecas viņai, jo automašīna apstājusies, lai sieviete pa gājēju pāreju šķērsotu ielu, bet riteņbraucējs turpinājis ceļu. Padalīšos ar citu, tomēr arī līdzīgu situāciju, ko trešdien Cēsīs redzēju Valmieras un Jāņa Poruka ielas krustojuma aplī. Viena aiz otras brauca vairākas mašīnas, kad pēkšņi starp tām pa gājēju pāreju lielā ātrumā aiztraucās riteņbraucēja, labi, ka šoferis paguva nobremzēt. Vai tad velosipēdistam pie pārejas nav jāsamazina ātrums un jāpaskatās, vai autovadītājs paspēs apstāties?” sacīja cēsniece, atzīstot, ka agrāk, kad riteņbraucējam iela bija jāšķērso, nokāpjot no velosipēda, situācija bija daudz drošāka. Ne vienmēr velosipēdists ievēro to, kas rakstīts Ceļu satiksmes noteikumos: “Braucot pa ietvi vietās, kur velosipēdu vadītāju braukšanas trajektorijas krustojas ar pārējo transport­līdzekļu braukšanas trajektorijām, velosipēdu vadītājiem jānovērtē attālums līdz transportlīdzekļiem, kas tuvojas, kā arī jānovērtē to braukšanas ātrums un jāpārliecinās par drošību.”