Cēsu Izstāžu namā skatāma Līvijas Endzelīnas gleznu izstāde. Viņa ir viena no zināmākajām un tajā pašā laikā noslēpumainākajām personībām 20.gadsimta Latvijas mākslā.
“Latviskāku mākslinieci grūti iedomāties, viņas māksla runā par godaprātu, par garīgumu, par laiku. Latvijas simtgadi gribējās noslēgt tieši ar šīs latviskās mākslinieces izstādi,” stāstīja Izstāžu nama vadītāja Nata Livonska. Izstādei viņa devusi nosaukumu “Noslēpumainā”. Savulaik mākslas zinātnieks Māris Brancis par L.Endzelīnu teicis, ka viņa palikusi un, iespējams, mūžīgi paliks neuzminēta. “Ap viņu vijās valodas, minējumi, taču viņa paglābjas aizkadrā, aizdurvē, noslēpumainā plīvurā ietinusies. No viņas uzdvesmo kāda smarža, pašai aizslīdot kā ēnai, kādēļ atkal un atkal uzvirmo jautājums. Vai viņa maz bija?” sacījis mākslas zinātnieks.
Izstādes atklāšanā mākslas zinātniece Baiba Magdalēna Eglīte raksturoja L. Endzelīnas daiļradi. “Māksliniece runā par laiku, darbos ir vēlēšanās to apstādināt. Šodien gribas izskriet cauri izstāžu zālei, bet L. Endzelīna to neļauj. Jāiet lēni no gleznas pie gleznas, tikai tad var sajust to, kas atainots,” sacīja mākslas zinātniece un atgādināja, ka L. Endzelīna gleznoja ļoti lēni. Laikabiedri stāstījuši, ka ne viens vien dārzenis, kas iemūžināts klusajā dabā, nav izturējis, līdz darbs pabeigts. “Tik lēni, cik viņa gleznoja, skatītājiem jāskatās viņas gleznas,” atgādināja Baiba Magdalēna Eglīte. Viņa atzina, ka gleznās ir kas rembrantisks. “Nevienā nav gaismas avota, savus izvēlētos kluso dabu priekšmetus viņa iekārtojusi tādā vecas lauku mājas gaismā. Daži nedaudz izgaismoti, prasa lielāku skatītāju uzmanību. Tie ir viņas pašas dzīves liecinieki. Mākslinieces darbos jāmeklē simboli. Viņas attieksme pret priekšmetiem klusajās dabās izaug līdz simboliskam stāstam,” atklāja Baiba Magdalēna Eglīte un atgādināja, ka L. Endzelīna bija baltais balodis, atšķirīga, un sevis apzināšanās gleznās ir sajūtama.
“Vērts ne tikai apbrīnot L. Endzelīnas meistarību, bet izjust viņas sarežģīto mākslinieces klusējošo vientulības pasauli. Viņa izsāpējusi savu laiku, dzīvi un likteni un lielu mīlestību atdevusi cilvēkiem, kuri pozēja. Arī sociālistiskā darba varones portretā izcelta ne jau sievietes varonība, bet viņas garīgā pasaule, tikums,” vērtē mākslas zinātniece.
Jau kopš 60. gadu sākuma, kad L. Endzelīnas portreti un klusās dabas parādījās izstādēs, tie ieguva skatītāju atzinību, tos novērtēja profesionāļi. Visu mūžu viņas gleznas bija redzamas izstādē. Jau desmit gadus L. Endzelīna ir aizsaulē. Izstādē Cēsīs ir brīnišķīga iespēja skatīt talantīgās, savdabīgās un tik latviskās mākslinieces gleznas. Izstādē redzami darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Tukuma muzeja un Mūkusalas Mākslas salona kolekcijām.
Komentāri