Sieriskā labdarība

Iegāju veikalā, lai vismaz paskatītos uz sieru, jo par tik šausminošām cenām to nopirkt nevaru. Piegāju pie siera plaukta, un neticēju savām acīm – Holandes siers maksā 2,89 kilogramā. Nodomāju, ka neesmu vēl pamodies un sapņoju, taču, paknaibot sevi, konstatēju, ka viss notiek realitātē. Paņēmu gabaliņu un bažīgi gāju uz kasi, ja nu kaut kas sajaukts un man noplēsīs trīs ādas. Nē, viss bija kārtībā, un mājās, ar baudu tiesājot siera maizi, iegrimu pārdomās. Interesanti, kāpēc tāds cenas kritums. Atceros, ka nesen, kad cenas uzlēca tik augstu kā vistas laktā, ražotāji un tirgotāji sita dūri pie krūtīm, apgalvojot, ka neviens neko daudz nenopelna. Jo viss tik dārgs, viss tik dārgs. Bet kā tagad, ja siers maksā 2, 89? Ar šādu atlaidi nevar runāt par to, ka ražotājs vai tirgotājs samazina peļņas procentu. Ja cena tiek samazināta par 30 – 40 procentiem, rodas divi spriedumi. Vai nu peļņas procents ir tik milzīgs, ka pat šādi samazinot, kaut kas atlec, vai arī kāds nodarbojas ar labdarību. Varbūt šajā nozarē atrasts sponsors, kurš maksā ražotājiem vai tirgotājiem to starpību, lai cilvēki varētu iegādāties sieru. Tiesa, reklāmu gan uz siera neredzēju, bet tas būtu labs risinājums. Brīva vieta jūsu reklāmai uz katra siera gabaliņa.