Piektdiena, 26. septembris
Vārda dienas: Rodrigo, Rauls

Vadlīnijas ir, prāts arī – izkulsimies

Romas katoļu baznīcas kardināls

Ja cilvēki, arī valdība turētos pie baušļiem, šodien dzīve būtu citāda. Mazā valstī esam pārāk polarizējušies. Vienā pusē ir miljonāri, otrā tie, kuri nespēj savilkt galus kopā. Katru dienu redzu tos, kuri nespēj izdzīvot. Krīzes laikā jāliek lietā kristīgā taisnība, šādā grūtā brīdī jāprot dalīties ar tiem, kas no dzīves apskādēti. Neviens jau nepārmet, ka kāds ir bagāts, brauc ar dārgām mašīnām, bet tagad ir laiks, kad

vajadzētu palīdzēt tiem, kam pietrūkst.

Ja negodāsim Dieva baušļus, arī saimnieciskajā dzīvē neveiksies. Tev nebūs zagt – arī šis Dieva likums kārto saimnieciskās lietas, un to nedrīkst apiet. Ģimenes lietas jaucam kopā. Arī seriāli televīzijā dara savu. Cilvēkam televizors kļuvis par mājas altāru. Kad TV nebija, lasīja grāmatas vai darīja kādu darbu. Cilvēki gatavi ziedot naudu, lai uzturētu “Neprāta cenu”. Tur nekā cita nav, kā vien, kurš kuram atņems sievu vai vīru, izšķirsies, meklēs jaunu. Kāpēc laiku tērēt velti? Tā ir cilvēka ziņkāre. Viņš var pasīvi skatīties, pašam nekas nav jādara, citu dzīvē viss notiek. Pa daļai rāda dzīvesveidu, kādu kārojam, vai tas ir līdzīgs tam, kādu redzam apkārt. Bet daudz skatītāju, esmu pārliecināts, ir tāpēc, ka spēlē labi aktieri. Viņus vairāk interesē aktierspēle, ne tukšais saturs, intriga. Televīzijas vadībai gan būtu jāizvētī programma. Dārgi maksāt un maitāt cilvēkus? Pasaulē ir daudz vērtīga, kas tik dārgi nemaksā.

Cilvēki ir pārāk izlepuši. Visiem ir televizori, mobilie telefoni, datori, vajag aizvien lielākas ērtības, labumus. Ja pieticīgāk dzīvotu, būtu mazāk kreņķu, tik daudz neklaigātu, ka dzīve grūta. Lauku cilvēki ir daudz pieticīgāki, viņi arī pārāk neuztraucas. Nesen saņēmu vēstuli no kādas sievietes. Viņa brīnās, kāpēc lamā Saeimu. Ne jau eņģeļi no debesīm strādās nākamajā Saeimā, tie paši cilvēki, kurus ievēlēsim. Katram būs savas vājības. Sieviete raksta, ka ģimenē izaudzinājusi trīs bērnus, gājusi mežā, ne kādam žēlojusies, strādājusi, bērnus izskolojusi. Viņa brīnās – tagad naidojas, ja kādam kaut kā vairāk, un paši neko nedara, meklē vainīgo. Vispirms pašiem jāmainās, jāsakārto sevi, attiecības ar Dievu un cilvēkiem.

Arī padomju laiks ar ateismu darījis savu, tad to papildināja kapitālistiskais liberālisms. Dieva nav, katram pašam sava teikšana un visvarenība. Ateisms vēl bija teorētisks, bet tagad to teoriju, ko padomju laikā iemācījās, var izmanto praksē.

Maldīgi domāt, ka kristīgā ticība atnesīs materiālo bagātību. Tā sakārtos attiecības. Materiālais pašiem vien būs jāpelna. Bet netikumība gan par velti tika pienesta klāt un izsēta. Varbūt nebijām norūdījušies. Tie, kuri padomju gados palika pie ticības, arī tagad iztur, īpaši laucinieki. Lai kādā sistēmā dzīvojam, ticībai jābūt. Pašiem jādomā, kurp ejam. Ja iesim ar Dieva mīlestību, mums būs kompass, kas parādīs ceļu. Bet tas ceļš ir grūtāks. Pa kalnu lejup viegli ripot, bet apstāties grūti. Daudzi izvēles brīdī izvēlējās ripot no kalna.

Laucinieki visos laikos bijuši garā stipri. Viņi auguši dievbijīgākā vidē. Viņi redz dabas varenību un Dieva meistardarbu. Ko redz pilsētnieks? Māju sienas. Ja es nebūtu bērnībā dzīvojis laukos, nezinu, vai būtu mācītājs. Kad skaties krāsām bagātā saulrietā, redzi Dieva darbus. Kalni, ezeri – tā ir vērtība. Aizvien gribas aizbraukt, paskatīties uz baznīcu ar diviem torņiem ielejā, kas tur, pakalnu ieskauta, stāv gadu desmitiem. Saruna ar Dievu neko nemaksā, nevajag pat telefonu. Vari būt atklāts, vari izrunāties, pateikties. Gan jau radītājs pratīs salikt apstākļus tā, lai bērni varētu izdzīvot un noturēties, nepiedzīvot tādu sabrukumu, ka domā par pašnāvību. Tie, kas mīl Dievu, ciena viņa baušļus, nenaidojas ar citiem, Dieva vadīti, atradīs savu ceļu.

Ticība, cerība un mīlestība – ar to jādzīvo. Virs zemes nekad nebūs paradīzes. I slimības būs, i nomirt vajadzēs. Grūtībās šķīstāmies. Ja viss būtu labi – būtu izlepuši, patmīlīgi. Pacietīgs cilvēks negaida, ka kāds viņu apkalpos, dara pats. Viss, kas uz zemes notiek, var nākt par labu. Arī nelaimi Dievs pratīs vērst par labu. Dieva vadlīnijas ir, prāts arī, vajag labu gribu, un arī sarežģītos apstākļos izkulsimies. Pierakstījusi Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Karā nosargāt savu kultūru

13:20, 10. Sep, 2025

Protams, karš Ukrainā jau kuro gadu ( diemžēl) ir viena no galvenajām tēmām plašsaziņas līdzekļos. […]

Slava Cēzaram, piedodiet, – Trampam!

11:56, 9. Sep, 2025
1

Ir pilnīgi skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps pats sev liekas burvīgs. Viņš […]

Kā intereses aizstāvēs iedzīvotāju padomes

11:54, 8. Sep, 2025

Cēsu novadā darbu uzsākusi pašu skujeniešu ievēlētā Skujenes pagasta iedzīvotāju padome. Tajā iesaistītie ir apņēmības […]

Labie un sliktie

15:23, 3. Sep, 2025
1

Mēs faktiski droši varam apgalvot, ka Putins ir sliktais un Zeļenskis- labais, ja runājam par […]

Pasaule kā liela ģimene, arī destruktīva

13:48, 3. Sep, 2025

Grūti aptvert, ka karš Ukrainā turpinās jau ceturto gadu. Turklāt starptautiskā sabiedrība ne tikai nespēj […]

Nedaudz par stārķiem un citiem putniem

15:18, 1. Sep, 2025

Vēl jau tīrumos kādu var redzēt, bet šajās dienās tie būs prom. Vieni viņus dēvē […]

Tautas balss

Sludinājumi