Piektdiena, 26. septembris
Vārda dienas: Gundars, Kurts, Knuts

Ko lūgt zelta zivtiņai

Laikā, kad galvā ir domu juceklis, der vienkārši apstāties. Apstāties un padomāt. Ir gana daudz notikumu, procesu, par ko šobrīd satraukties. Sākot no rudens vīrusiem līdz Krievijas attiecībām ar Baltijas valstīm un pasauli kopumā. Ziņu ir daudz, un tās mutuļojot ierauj savā dzelmē katru, kurš tam ļaujas.

Jā, arī es, tāpat kā tūkstošiem un miljoniem ļaužu, vēlētos saprast, uz kurieni ved ar Krieviju saistītie notikumi. Taču, objektīvi padomājot, saprotu, ka, lai cik daudz par to es domātu, atbildi neradīšu. Skaidru atbilžu jau nav arī ekspertiem – politologiem, politiķiem. Tādēļ ir divas iespējas – ļauties satraukumam un neatbildētajiem jautājumiem vai tomēr izdzīvot pašiem savu dzīvi, savu ikdienu. Negribu teikt, ka jānorobežojas no politikas, no ārpolitikā notiekošā. Tikai saku, ka ir bezjēdzīgi tērēt nervu šūnas, uztraucoties par to, par ko būtībā neko konkrēti nezinām.

Manu domu jucekli apstādināja skursteņslauķis, kurš ienāca pa mana kabineta durvīm. Gluži kā mazs meitēns sajutos priecīga. Līksma, jo atcerējos seno teicienu, ka jāpieķeras pie skursteņslauķa mēteļa pogas un kas jāvēlas. Tad reizē atcerējos arī kādu pasaku, kas ik pa laikam uzšķiras meitiņas pasaku grāmatā. Pasakā stāstīts par zelta zivtiņu, kura nabadzīgam vīram piedāvā izpildīt viņa vēlēšanās. Viņš tai lūdz ne to, ko pats vēlas, bet gan, ko grib viņa sieva. Nelaimīgā vīra sieva sākumā vēlējās lielu saimniecību, tad jau karaļvalsti, taču pati neko nevēlējās darīt – tikai valdīt, ne strādāt, ne kādam palīdzēt, ne mīlēt. Kad sieva vēlējās valdīt pār visu pasauli, zelta zivtiņa šo iespēju viņai liedza un atņēma visu, ko iepriekš bija devusi. Tā nu sieva un paklausīgais vīrs atkal palika nabagi.

Pasaka, kā arī skursteņslauķis raisīja manī domas, kā katrs no mums rīkotos, ko vēlētos, ja patiešām rastos šāda, burvestību piepildīta, iespēja? Cik skaistas būtu mūsu vēlēšanās? Vai tās būtu sirsnīgas, labas? Vai mēs prastu tās izmantot patiesi un skaisti, vai arī tās tiktu izniekotas, vēloties tūlītējas, bet ātri zūdošas vērtības? Māra Majore – Linē

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Karā nosargāt savu kultūru

13:20, 10. Sep, 2025

Protams, karš Ukrainā jau kuro gadu ( diemžēl) ir viena no galvenajām tēmām plašsaziņas līdzekļos. […]

Slava Cēzaram, piedodiet, – Trampam!

11:56, 9. Sep, 2025
1

Ir pilnīgi skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps pats sev liekas burvīgs. Viņš […]

Kā intereses aizstāvēs iedzīvotāju padomes

11:54, 8. Sep, 2025

Cēsu novadā darbu uzsākusi pašu skujeniešu ievēlētā Skujenes pagasta iedzīvotāju padome. Tajā iesaistītie ir apņēmības […]

Labie un sliktie

15:23, 3. Sep, 2025
1

Mēs faktiski droši varam apgalvot, ka Putins ir sliktais un Zeļenskis- labais, ja runājam par […]

Pasaule kā liela ģimene, arī destruktīva

13:48, 3. Sep, 2025

Grūti aptvert, ka karš Ukrainā turpinās jau ceturto gadu. Turklāt starptautiskā sabiedrība ne tikai nespēj […]

Nedaudz par stārķiem un citiem putniem

15:18, 1. Sep, 2025

Vēl jau tīrumos kādu var redzēt, bet šajās dienās tie būs prom. Vieni viņus dēvē […]

Tautas balss

Sludinājumi