Nelaipnā apkalpošana

Laikam šoreiz domu sleja jāaizpilda ar saviem novērojumiem par nepatīkamo apkalpošanu Cēsu veikalos, jo ar to pēdējā laikā esmu saskārusies vairāk nekā līdz šim. Saprotu, ka visi esam cilvēki un pēc garas darbadienas, kad citi jau dodas mājās, arī vēlamies doties pie saviem mīļajiem. Tomēr tas nav attaisnojums tam, lai pret citiem izgrūstu savu slikto garastāvokli. Tas rada ne vien nepatiku pircējam iepirkties šajā veikalā, bet arī veido sliktu tēlu veikalam kopumā. Reiz kādā svētdienā pa ilgiem laikiem iepirkos kādā pazīstamā, cēsnieku iecienītā veikalā. Kad biju paņēmusi nepieciešamās preces un devos uz kasi, mani sagaidīja nelaipns acu skatiens. Pārdevēja it kā ar acīm teica: „Kāpēc tērē manu laiku ar savām precēm? Neredzi, ka negribu šodien nevienu apkalpot?” Ar to vien viss nebeidzās. Kad pārdevēja preces bija noskenējusi un es samaksāju, atlikumu viņa man pasvieda, nauda gandrīz nokrita uz grīdas. Pārdevēja pat necentās atvainoties, bet steidzās apkalpot nākamo pircēju, it kā kaut kur steigtos. Tas jau nekas, ka pulkstenis bija tikai pieci pēcpusdienā, bet veikalam taču vēl jāstrādā. Gribējās nejaukajai pārdevējai kaut ko pateikt, bet nodomāju, ka nevēlos jauko svētdienas dienu piepildīt ar negatīvismu. Tomēr pēc piedzīvotā radās pārdomas. Ja cilvēkam nepatīk sava darbavieta, vai nebūtu pēdējais laiks domāt par darba nomaiņu? Kāpēc jābojā gan savs garastāvoklis, gan citu noskaņojums tādēļ, ka neesi apmierināts? Interesanti, vai arī veikala vadītājam neinteresē, kāds apmeklētāju acīs izskatās viņa veikals, tā tēls? Vai vienkārši uz to visu tiek pievērtas acis tikai tāpēc, ka, iespējams, nav cilvēku, kuri vēlētos veikalā strādāt? Ja es būtu veikala vadītāja, tad mani interesētu, kā darbinieki izturas pret klientiem. Bet varbūt nepatīkamais veikala apmeklējums saistās ar dziļākām problēmām, kas netiek risinātas veikala darbinieku vidū.