Piektdiena, 26. septembris
Vārda dienas: Gundars, Kurts, Knuts

Ko vēl pajautāt tiem, kuri vēlas vadīt pašvaldību

Sallija Benfelde

Tuvojoties pašvaldību vēlēša­nām, izskan ekspertu ieteikumi, kā vērtēt deputātu kandidātu un viņu partiju solījumus padarīt dzīvi labāku. Manuprāt, ir vēl divi jautājumi, par kuriem, galu galā, gan lems Saeima, bet kuri diez vai tiks risināti, neuzklausot paš­valdību viedokli. Tie ir jautājumi, kuri var ietekmēt gan visu Lat­vijas iedzīvotāju, gan katras paš­valdības dzīvi. Proti, tas ir jautājums, vai valstij jāpārņem visas vidusskolas un ģimnāzijas savā pārziņā, un jautājums, vai turp­māk Valsts prezidentu ievēlēs elektoru kolēģija – 100 Saeimas de­putāti un 100 pašvaldību vadītāji.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis intervijā “Lat­vi­jas Avīzei” nesen sacīja: “..ja es varētu ne tikai ieteikt risinājumu, bet to arī īstenot, tad valsts pārņemtu vidusskolas, sākot no valsts ģimnāzijām.” Protams, šo­brīd tā ir tikai vēlme, tomēr ir skaidrs, ka diskusijas par šo jautājumu vēl būs un ka pašvaldībām ir un būs ietekme šajā jautājumā. Kā zināms, pašvaldībām veicamo darbu apjoms lēnām aug, bet finansējums gan ne, un skolu uzturēšana nav lēts prieks. Turklāt vidusskolu un ģimnāziju pārņemšana atrisinātu mūžīgo jautājumu par “labajām” un “sliktajām” sko­lām un par to, ka pašvaldības atšķirīgi izprot izglītības reformu. Protams, cēsnieki nevar žēloties par savām skolām, tomēr jāsaprot arī, ka pašvaldības maciņš nav bezizmēra.

Savukārt jautājums par to, vai Valsts prezidentu vajadzētu vēlēt elektoru kolēģijai, ir jautājums par to, cik lielā mērā prezidents pārstāv Latvijas vēlētājus un arī par pašvaldību vadītāju atbildību savu vēlētāju priekšā. Grūti iedomāties, ka pašvaldības vadītājs elektoru kolēģijā, balsojot par Valsts prezidenta amata kandidātu, pilnībā var atļauties neuzklausīt novada vai pilsētas iedzīvotāju viedokli. Jā, neuzklausīt jau var, bet risks zaudēt vēlētāju uzticību un nākamajās vēlēšanās zaudēt gan vietu, gan amatu domē būs augsts.

Saprotu, ka pirmajā brīdī šie divi jautājumi pašvaldības deputāta vai vadītāja amata kandidātam var izskatīties mazāk svarīgi par ielu remontiem, ūdens kvalitāti un daudziem citiem ikdienas jautājumiem. Tomēr, manuprāt, paš­valdības ir tās, kas var mazināt daudz apspriesto plaisu starp varu un tautu, starp iedzīvotāju un politiķu ikdienas dzīvi. Nav tā, ka pašvaldība nevar neko, un domāju, cēsnieki ir pārliecinājušies, ka tā dēvētajos “likuma ietvaros” pašvaldība var daudz izdarīt un ietekmēt, ja vien vēlas. Tad kādēļ gan nemazināt plaisu starp tiem, kuri “tur augšā” kaut ko lemj, un iedzīvotājiem “te lejā”?! Vēl jo vai­rāk tādēļ, ka Pašvaldību savienība nav tā organizācija, kuras bal­sij nebūtu svara, un katrs paš­valdības vadītājs, ja vien to grib, var ietekmēt ne tikai savā pašvaldībā notiekošo.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Karā nosargāt savu kultūru

13:20, 10. Sep, 2025

Protams, karš Ukrainā jau kuro gadu ( diemžēl) ir viena no galvenajām tēmām plašsaziņas līdzekļos. […]

Slava Cēzaram, piedodiet, – Trampam!

11:56, 9. Sep, 2025
1

Ir pilnīgi skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps pats sev liekas burvīgs. Viņš […]

Kā intereses aizstāvēs iedzīvotāju padomes

11:54, 8. Sep, 2025

Cēsu novadā darbu uzsākusi pašu skujeniešu ievēlētā Skujenes pagasta iedzīvotāju padome. Tajā iesaistītie ir apņēmības […]

Labie un sliktie

15:23, 3. Sep, 2025
1

Mēs faktiski droši varam apgalvot, ka Putins ir sliktais un Zeļenskis- labais, ja runājam par […]

Pasaule kā liela ģimene, arī destruktīva

13:48, 3. Sep, 2025

Grūti aptvert, ka karš Ukrainā turpinās jau ceturto gadu. Turklāt starptautiskā sabiedrība ne tikai nespēj […]

Nedaudz par stārķiem un citiem putniem

15:18, 1. Sep, 2025

Vēl jau tīrumos kādu var redzēt, bet šajās dienās tie būs prom. Vieni viņus dēvē […]

Tautas balss

Sludinājumi