Piektdiena, 26. septembris
Vārda dienas: Gundars, Kurts, Knuts

Kā iemūžināt laiku

Mairita Kaņepe

Šoziem  pārsteidza kāds mūsu pusē nonācis itāļu fotogrāfs. Viņš ceļojot pa pasauli, lai nākamajām paaudzēm fotogrāfijās  saglabātu laika zūdošās liecības. Neglābjami zūdošās.

Pāvilosta, Kuldīga, Līgatne, Cēsis, Priekuļi,  Rauna, Piebalga un Ainaži – tāds bijis foto mākslinieka  maršruts, pārstaigājot Latviju. Par to tagad var pārliecināties melnbalto fotogrāfiju izstādē Cēsu Jaunajā pilī.

Uz izstādes atklāšanu sanākušie  cēsnieki, foto meistari, vērtēja, ka itālis ir augstas klases profesionālis. Pilsētu un lauku ainavas, cilvēku tuvplāni – it viss ir uzmanības vērts, jo mākslinieciski augstvērtīgs. Pārsteidz, kā itāļu fotogrāfs vērojis un izcēlis ikdienišķo lauku ainavās un iemūžinājis arī  aizgājušās godības vēl jūtamo klātbūtni senās pilsētās. Foto sērija vēsta par ieliņām un pagalmiem, kurus mēs paši diez vai  slavētu. Lepoties ar šķībiem šķūnīšiem pilsētā vai gadsimtiem  senām mūra mājām, kas laukos palikušas bez jumtiem un logiem, pie mums nav pieņemts.

“Vai itālis ceļojis pa Latviju, lai ieraudzītu un izceltu neglīto?” sabēdājās dažs latvju patriots. Fotoizstādes “Cilvēks un daba” autoram Lukam Berti atklāšanā Cēsīs bija cits sakāmais. Viņš jūsmo par Latviju, par iespēju to apceļot, lai,  viņa vārdiem sakot, “noķertu aiz astes” laiku, kas neglābjami  zūd. To, kas vēl redzams, ir vērts iemūžināt.

Pats Luka ir  no senās Florences, kur, kā viņš teic,  katrs pilsētas kvadrātmetrs ir tālas vēstures liecinieks. Tie, kas iegriežas Florencē, nav spējuši palikt vienaldzīgi pret auru, ko mūsdienās veido gadsimtiem senie mūri,  bruģis. Labi ieskatoties vietējo ļaužu sejās, arī viņu vaibstos, var lasīt  par pārmantotajām pantu līnijām.  Atliek tikai salīdzināt ar  senām gravīrām, zīmējumiem.

Luka ir tāds kā 21. gadsimta  “gravīru” veidotājs. “Vakar staigāju pa Cēsu vecpilsētu, tā man atgādināja Florenci. Mazliet jutos, it kā būtu mājās,” bija pārsteidzoši izdzirdēt. Skaidri taču bija redzams, ka tumšmatainais, kalsnais dienvidnieks pastaigā pa pilsētu bija arī drebinājies, cīnoties ar Baltijas aukstumu. Biezs svīteris un ap kaklu daudzkārt aptīta šalle liecināja, kā Ziemeļzeme viņu “sveicinājusi”. “Cēsu  vecpilsētā tāpat kā Florencē katra ieliņa, katrs senais nams ir tālas vēstures liecinieks,” uzsver itālis, stāstot par asociācijām, kas atsaukušas atmiņā sajūtas no dzimtās pilsētas.

Tā arī ir – pilsēta kā vēstures albums, sākot no 13. gadsimta lappusēm. Tās cītīgi šķīris un pamatīgi iedziļinājies vēsturnieks Tālis Pumpuriņš. Viņam tapusi grāmata par  Cēsu ģerboņa veidošanos. Seno pilsētu ģerboņi savā ziņā ir laikmetu  fotogrāfijas.  Tāpēc ar interesi atvēršu vēsturnieka Tāļa Pumpuriņa veikto pētījumu par Cēsu ģerboņa  veidošanos un  izmantošanu, kuru nupat klajā laidis Cēsu Vēstures un mākslas muzejs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Karā nosargāt savu kultūru

13:20, 10. Sep, 2025

Protams, karš Ukrainā jau kuro gadu ( diemžēl) ir viena no galvenajām tēmām plašsaziņas līdzekļos. […]

Slava Cēzaram, piedodiet, – Trampam!

11:56, 9. Sep, 2025
1

Ir pilnīgi skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps pats sev liekas burvīgs. Viņš […]

Kā intereses aizstāvēs iedzīvotāju padomes

11:54, 8. Sep, 2025

Cēsu novadā darbu uzsākusi pašu skujeniešu ievēlētā Skujenes pagasta iedzīvotāju padome. Tajā iesaistītie ir apņēmības […]

Labie un sliktie

15:23, 3. Sep, 2025
1

Mēs faktiski droši varam apgalvot, ka Putins ir sliktais un Zeļenskis- labais, ja runājam par […]

Pasaule kā liela ģimene, arī destruktīva

13:48, 3. Sep, 2025

Grūti aptvert, ka karš Ukrainā turpinās jau ceturto gadu. Turklāt starptautiskā sabiedrība ne tikai nespēj […]

Nedaudz par stārķiem un citiem putniem

15:18, 1. Sep, 2025

Vēl jau tīrumos kādu var redzēt, bet šajās dienās tie būs prom. Vieni viņus dēvē […]

Tautas balss

Sludinājumi