Piektdiena, 26. septembris
Vārda dienas: Gundars, Kurts, Knuts

Kas bija cerību sarakstā

Andra Gaņģe

Starp dārza darbiem, kas aiz­ņem maija sākuma garās brīv­dienas, starp Baltā galdauta svētkiem, kuru svinēšanā iesaistās aizvien vairāk cilvēku, bija vēl kāda īpaša diena – Pa­saules preses brīvības diena, ko ik gadu 3.maijā aicina atzīmēt UNESCO. Mērķis – sekmēt un aizstāvēt brīvu, plurālistisku un neatkarīgu preses darbu visā pasaulē. Pasaules preses brīvības diena ir atgādinājums sabiedrībai, cik nozīmīgi ir aizsargāt pamattiesības, vārda un preses brīvību.

Latvija jau gadu desmitus nav starp valstīm, kurās apdraudēta preses un vārda brīvība. To, cik tas ir liels ieguvums, visticamāk, saprot tie, kuriem dzīves gadi skaitāmi vairākos desmitos un kuri vēl atceras laikus, kad visās avīzēs bija tikai viena taisnība un vecmāmiņa aiztaisīja plīts sildmūra šīberi, lai kaimiņi nedzirdētu, ko virtuvē runā. Me­diju neatkarība, vārda brīvība jau­najai paaudzei ir pašsaprotama. Tāpat arī viņu personīgo do­­mu un viedokļu brīvība.

Skatos un klausos jaunākajā paaudzē un ar lepnumu domāju – viņi nekad nav sajutuši to situāciju, kad skolā stāstīja un avī­­zēs rakstīja ko vienu, bet mājās un radu lokā runāja ko pavisam citu. Viņi ir droši un pārliecināti, spēj patiesi, bez aizspriedumiem diskutēt un meklēt patiesību. Tas ir tas, ko viņiem devuši tās paaudzes cilvēki, kas 1990.gada 4.maijā bija pielipuši pie radio aparātiem, kas translēja Augstākās Padomes sēdi, un ar gavilēm sagaidīja katru deputāta balsojumu par neatkarīgu Latviju.

Daudzi šodien saka, ka tas, kā dzīvojam tagad, neatbilst tam, ko toreiz, pirms 27 gadiem, cerēja un gaidīja. Ka dzīve iegriezusies pavisam citādi un neatkarības jūsmas laiks izplēnējis kā sadeguša papīra plēksnes. Bet varbūt vienkārši tas, kas mums toreiz, pirms gadu desmitiem likās kas īpašs, tagad ir pašsaprotama ikdiena? Tiesības publiski izteikt savu viedokli, preses tiesības ieraudzīt un skaļi vēstīt sabiedrībai par negācijām, kas apdraud tās labklājību, un ne tikai materiālo, bet arī emocionālo, garīgo – tās ir vērtības, par kuru esamību nešaubāmies. Un tās noteikti bija arī 4.maija cerību sarakstā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Karā nosargāt savu kultūru

13:20, 10. Sep, 2025

Protams, karš Ukrainā jau kuro gadu ( diemžēl) ir viena no galvenajām tēmām plašsaziņas līdzekļos. […]

Slava Cēzaram, piedodiet, – Trampam!

11:56, 9. Sep, 2025
1

Ir pilnīgi skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps pats sev liekas burvīgs. Viņš […]

Kā intereses aizstāvēs iedzīvotāju padomes

11:54, 8. Sep, 2025

Cēsu novadā darbu uzsākusi pašu skujeniešu ievēlētā Skujenes pagasta iedzīvotāju padome. Tajā iesaistītie ir apņēmības […]

Labie un sliktie

15:23, 3. Sep, 2025
1

Mēs faktiski droši varam apgalvot, ka Putins ir sliktais un Zeļenskis- labais, ja runājam par […]

Pasaule kā liela ģimene, arī destruktīva

13:48, 3. Sep, 2025

Grūti aptvert, ka karš Ukrainā turpinās jau ceturto gadu. Turklāt starptautiskā sabiedrība ne tikai nespēj […]

Nedaudz par stārķiem un citiem putniem

15:18, 1. Sep, 2025

Vēl jau tīrumos kādu var redzēt, bet šajās dienās tie būs prom. Vieni viņus dēvē […]

Tautas balss

Sludinājumi