Piektdiena, 26. septembris
Vārda dienas: Gundars, Kurts, Knuts

Saule, vasara un mēs

Sandra Trēziņa

Pirms Jāņiem visbiežāk uz­dotais jautājums, satiekoties citam ar citu ir: “Kur pavadīsi Jā­ņus?”, bet pēc svētkiem: “Kā nolīgoji?” Kad jau uzkrāta zināma Līgo svētku pieredze, var sākt salīdzināt, kuri Jāņi patikuši labāk, kuri atstājuši neaizmirstamas atmiņas.

Nule aizvadītajā Jāņu vakarā iznāca parunāt ar bērniem par to, kas rada Jāņu sajūtu. Secinājām, ka to “noķert” kļūst arvien grūtāk. Taču kopīgais mūsu atmiņās bija viens – skaistākie Jāņi bijuši bērnībā. Man toreiz, kad mans tēvs jau nedēļas divas pirms Līgo die­nas sāka brūvēt alu, lai godam sagaidītu Jāņu bērnus ar līgo dziesmām, ar ozol­lapu vainagiem, Jāņu zālēm. Tad dziedājām visas dziesmas, kādas vien zinājām, gājām rotaļās. Kad vienas mājas bija aplīgotas, Jāņu bēr­ni gāja tālāk, kur vilināja košākais ugunskurs. Un ceļā atkal skanēja dziesmas, smar­žoja jāņuzāles, reizēm iemirdzējās jāņtārpiņu uguntiņas. Rītu sagaidīt nebija grūti, tas pie­nāca nemanot un tā kā par ātru.

Manām meitām savukārt bērnības Jāņi palikuši atmiņā ar lielo gatavošanos Jāņu vakaram, kad vecāmamma “komandēja parādi”, lai skaisti nosvinētu Saul­grie­žus. Kādam bija jācep pīrāgi un plātsmaizes, citam jāuzmana vistiņu žāvēšana, vīriešiem, zēniem jācērt meijas, jāgādā par ugunskuru. Atmiņās kāda līgošanas turneja, kurā Jāņubērni devās zirga pajūgā. Par vienu gan mums viedokļi pilnībā sakrita – nekāda prieka no lielo masu pasākumiem, kuros esi tikai skatītājs, klausītājs, ne kopā darītājs.

Tad nu iznāk, ka skaistākie Saulgriežu svētki tiek piedzīvoti bērnībā. Un laikam jau tieši tādēļ, ka bērnībai pašai par sevi pie­mīt vienreizīgums, neparastums un bezrūpība, kad visa centrā ir pats notikums, ne rūpes un raizes par to, kā visu izdarīt laikā un labi.

Gribot negribot jādomā, ko par skaistiem un izdevušamies Jā­ņiem uzskatīs nākamā paaudze, mani mazbērni. Ļoti gribētos, lai tie nav tikai gardum gardiem ēdie­niem noklāti galdi un no audioierīcēm skaļi atskaņotas dzies­mas. Gribētos, lai viņi priecājas par visās varavīksnes krāsās ziedošajām pļavām, lai spēj saskatīt skaistumu jasmīna ziedā un pašu rokām nopītā ziedu vainagā, lai viņu dziedātās Jāņu dzies­mas joprojām cildina darba tikumu, dabas skaistumu un aug­lību. Un, lai arī tik daudziem dzīve vairs nav tieši atkarīga no saules dāsnuma, ir taču skaisti būt kopā zem vienas Saules, kura neatkarīgi no mūsu koptajām tradīcijām iet savu gaitu un dara savu darāmo – liek Zemei riņķot ap to, dāvājot savu gaismu un sil­tumu.

Līdz ar Jāņiem Saules ceļš debesīs kļūst īsāks, bet vasara tikai sākusies! Izbaudīsim un radīsim prieku katrā saulesmirklī!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Karā nosargāt savu kultūru

13:20, 10. Sep, 2025

Protams, karš Ukrainā jau kuro gadu ( diemžēl) ir viena no galvenajām tēmām plašsaziņas līdzekļos. […]

Slava Cēzaram, piedodiet, – Trampam!

11:56, 9. Sep, 2025
1

Ir pilnīgi skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps pats sev liekas burvīgs. Viņš […]

Kā intereses aizstāvēs iedzīvotāju padomes

11:54, 8. Sep, 2025

Cēsu novadā darbu uzsākusi pašu skujeniešu ievēlētā Skujenes pagasta iedzīvotāju padome. Tajā iesaistītie ir apņēmības […]

Labie un sliktie

15:23, 3. Sep, 2025
1

Mēs faktiski droši varam apgalvot, ka Putins ir sliktais un Zeļenskis- labais, ja runājam par […]

Pasaule kā liela ģimene, arī destruktīva

13:48, 3. Sep, 2025

Grūti aptvert, ka karš Ukrainā turpinās jau ceturto gadu. Turklāt starptautiskā sabiedrība ne tikai nespēj […]

Nedaudz par stārķiem un citiem putniem

15:18, 1. Sep, 2025

Vēl jau tīrumos kādu var redzēt, bet šajās dienās tie būs prom. Vieni viņus dēvē […]

Tautas balss

Sludinājumi