Piektdiena, 26. septembris
Vārda dienas: Gundars, Kurts, Knuts

Labāk nebūtu dzirdējusi

Sandra Trēziņa

Latvijā arī šoruden atzīmē Dze­jas dienas. Tradīcija sākusies 1965. gadā, atzīmējot Raiņa 100. jubileju. Par godu dzejai, dzejniekam. Ne tikai Rainim. Šajos svētkos sevi piesaka jaunie dzejnieki, atceramies tos, kas devuši neaizmir­sta­mu ieguldījumu latviešu literatūras attīstībā. Tie, kurus tas interesē, ar cieņu un interesi klau­sās, lasa arī citu tautību dzej­nieku daiļradi. Sarosās pagasta, novada, pilsētas dzejnieki, un vārds, doma svin svētkus.

Tikai tā robeža, kas šķir dzeju kā neapšaubāmu mākslu un dzeju kā diletantismu, ir ļoti, ļoti grūti novelkama. To izdara vien lasītājs, izvēloties, kurš dzejolis patīk, kurš uzrunā, kurš atklāj kādu ģeniālu domu, pasaka nepasakāmo.

Man dzeja šķiet viena no augstākajām mākslām, tomēr piekrītu tiem, kas saka, ka pārāk par vārdiem nepasakāmo izsaka mūzika. Tās valodai patiešām nav robežu, jo tai nevajag tulku, nevajag pazīt pat grafiskās zīmes (notis), vajag vien dzirdīgas ausis un, jā, arī sirdi. Un, kad šīs divas augstās mākslas saplūst, rodas kaut kas tik neizsakāmi skaists kā, piemēram, Mārtiņa Brauna komponētā dziesma ar Raiņa vārdiem “Sau­le, Pērkons, Daugava”. Man nav zināms, kāpēc Mārtiņš Brauns izvēlējās Raini, bet skaidrs, ka šī izvēle ir bijusi pareiza. Do­māju, izvēlei kalpoja ne jau aprēķins vai nenovīdība kā gadījumā ar kādu citu komponistu.

Nespēju noticēt savām ausīm, kad kāds arī cienījams un patiešām uzmanības vērts komponists atklāti pastāstīja, ka viņš savām dziesmām neizvēlas pie dzīvības esošu dzejnieku dzejoļus, jo uzskata, ka dalīties ar viņiem saņemtajā honorārā 50:50 esot netaisnīgi! Kas kaišot dzejniekam – aizejot jūras krastā, pa­sēžot, pasapņojot, un dzeja gatava. Toties kā strādājot komponists, kādām radošām mokām jāiet cauri, cik laika jāpatērē, lai rastos mūzika…

Parasti, ja domā šādas domas, skaļi tās nesaka. Nezinu, vai komponists jāapsveic par drosmi vai jāžēlo par pārlieku paš­pārliecinātību, es teiktu – citu darba necieņu. Protams, cenšos norobežoties no šiem komponista izsacītajiem vārdiem, kad dzirdu viņa mūziku, tomēr manās ausīs tā skan kaut kā vairs ne tā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Karā nosargāt savu kultūru

13:20, 10. Sep, 2025

Protams, karš Ukrainā jau kuro gadu ( diemžēl) ir viena no galvenajām tēmām plašsaziņas līdzekļos. […]

Slava Cēzaram, piedodiet, – Trampam!

11:56, 9. Sep, 2025
1

Ir pilnīgi skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps pats sev liekas burvīgs. Viņš […]

Kā intereses aizstāvēs iedzīvotāju padomes

11:54, 8. Sep, 2025

Cēsu novadā darbu uzsākusi pašu skujeniešu ievēlētā Skujenes pagasta iedzīvotāju padome. Tajā iesaistītie ir apņēmības […]

Labie un sliktie

15:23, 3. Sep, 2025
1

Mēs faktiski droši varam apgalvot, ka Putins ir sliktais un Zeļenskis- labais, ja runājam par […]

Pasaule kā liela ģimene, arī destruktīva

13:48, 3. Sep, 2025

Grūti aptvert, ka karš Ukrainā turpinās jau ceturto gadu. Turklāt starptautiskā sabiedrība ne tikai nespēj […]

Nedaudz par stārķiem un citiem putniem

15:18, 1. Sep, 2025

Vēl jau tīrumos kādu var redzēt, bet šajās dienās tie būs prom. Vieni viņus dēvē […]

Tautas balss

Sludinājumi