Ir daudz cilvēku, kuriem patīk visu izteikt skaitļos. Var jau to saprast, jo skaitļi izsaka izmērāmus un grūti apstrīdamus faktus. Problēma vien tā, ka vienmēr viss ir salīdzināms un – kas vienam maz- otram stipri par daudz. Īpaši, ja runājam par naudu.
Kad tika publiskotas pāvesta Franciska vizītes Latvijā izmaksas, katrs varēja izsvērt- vai, viņaprāt, šādam notikumam 1,16 miljoni ir daudz vai maz. Rēķinot, ka miljons lielākajai sabiedrības daļai tomēr ir grūti aptverams naudas daudzums, bija jāsāk domāt, vai pāvesta vizīte bija tā vērta, vai nauda tika iztērēta lietderīgi.
Man vispirms radās jautājums, kāpēc tieši šīs vizītes izmaksas tika tik ātri publiskotas. Kāpēc nerunājam par citām vizītēm, kuras skar mūsu valsti? Vai ar izmaksu publiskošanu mērķis bija parādīt vizītes nozīmīgumu vai tracināt
tautu?
Protams, par iztērēto līdzekļu apjomu, kā arī vizītes nozīmīgumu viedokļi ir dažādi, pat pilnīgi pretēji, gluži tāpat, kā runājot par Dziesmusvētkiem.
Domājot par šiem jautājumiem, pieķēru sevi pie atziņas, ka, manuprāt, abi pieminētie notikumi – Dziesmusvētki un pāvesta Franciska vizīte – patiesībā nav naudas izteiksmē vai jebkādos skaitļos raksturojami. Var jau būt, ka reiz tiks izdomātas tehnoloģijas, ar kurām izmērīt dvēseles saviļņojumu: prieku, sajūsmu, apbrīnu, lepnumu, kopības sajūtu, garīgu pacēlumu, kas liek mīlēt ne tikai sev tuvāko, bet visu pasauli – kaut uz īsu brīdi, kaut tikai tai mirklī, kad skan dziesma, tikai tai mirklī, kad, bērna asaras vai līdzcilvēka patiesuma ietekmēts, apzinies, ka ir kaut kas pārpasaulīgs, vārdos un skaitļos neizsakāms.
Komentāri