Dzirdējāt ziņu – Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti konceptuāli atbalstījuši grozījumus Iepakojuma likumā, paredz ieviest depozīta sistēmu dzērienu iepakojumiem. Ministru kabinetam deleģēts uzdevums izstrādāt sistēmas ieviešanas kārtību un kritērijus tās darbībai. Plānots, ka plastmasas un stikla pudeles, kā arī skārda bundžas pret atlīdzību atpakaļ varēs nodot, sākot ar 2020.gadu.
Ak, cik gadu vajadzēja, lai tagad, jau pēc Saeimas vēlēšanām, kad vairs nav nepieciešams spodrināt spalvas vēlētāju priekšā, tāds lēmums tomēr taptu. Un kopumā, paraugoties uz visu, kas pēdējos mēnešos izdarīts, kādi likumprojekti pieņemti un kādi iesākti virzīt, pat žēl, ka šī Saeima jau nākamajā mēnesī beigs darbu un vietā nāks jaunievēlētie deputāti.
Tas, protams, tāds paskumjš joks. Un bažas, ka arī jaunā Saeima nākamos trīsarpus gadus vispirms dalīs ietekmes sfēras, politiskie spēki rādīs viens otram muskuļus un savu spozmi, reizē klusiņām un vēlētājiem neredzami cenšoties pildīt arī sponsoriem dotos solījumus vai vismaz daļēji apmierināt viņu gaidas. Sabiedrībai būtiskas lietas atkal soli pa solim atkāpsies uz kādu nenojaustu nākotni.
Vairākas 13.Saeimas ievēlētās partijas gan priekšvēlēšanu laikā solījušas, ka ierasto politiku mainīs pašā saknē, ka primārās būs valsts attīstības un visu iedzīvotāju labklājības intereses, bet personas vai personu grupas, kurām šauras pašlabuma vēlmes, politiķus ietekmēt nevarēšot. Esmu labticīga, vēlos ticēt. Un reizē atgādināt sev – tikai tad, ja mēs, vēlētāji, pratīsim izsekot politiķu darītajam, spēsim iedziļināties un izprast tā devumu vai, gluži pretēji, atņemto mums visiem, varēsim spriest, vai solītais izpildīts. Tādēļ nedrīkstu gaidīt 13.Saeimas pēdējo darba mēnesi pēc četriem gadiem ar cerību, ka gan jau…
Komentāri