Piektdiena, 26. septembris
Vārda dienas: Gundars, Kurts, Knuts

Cik blēdīgi (bēdīgi) tie vecāki…

Sandra Trēziņa

Tā arī skaidri nezinu, vai R.Blaumaņa lugas “Skroderdie­nas Silmačos” ziņģē pareizi ir bēdīgi vai blēdīgi. Laikam jau tomēr blēdīgi, jo vārdus izdzied jauneklis, kurš diezin vai jūt līdzi saviem vecākiem, drīzāk viņš domā, kā izvairīties no vecāku uzliktajām prasībām. Tā nudien ir mūžīga tēma, jo izaugt par cilvēku nav ne viegli, ne vienkārši. Vēl sarežģītāk bērnus audzināt, jo, kā saka tautas gudrība: “Aug buciņš, aug radziņi.”

Par to atkal lika pārdomāt inter­netā publicētā ziņa, ka Rīgā kāds 12 gadīgs zēns izsaucis policiju, jo tēvs viņam par atteikšanos iznest atkritumus iesitis pa dibenu … ar čību. Varu iedomāties, kā jutās vecāki, gaidot policiju, domāju, ko līdzīgu piedzīvojuši daudzi tēvi un mammas, īpaši saskaroties ar pusaudža vecumā esoša bērna protestiem. Par to, kā ar tiem tikt galā, droši vien būtu vērts apkopot vecāku pieredzi, un diezin vai tur varētu izlasīt tikai par psihologu ieteiktajām maigajām, saprotošajām, pārliecinošajām sarunām ar bērnu. Dzīve ir tik daudzveidīga, ka katram gadījumam gatavu rīcības formulu neatrast, un ir situācijas, kad vienkārši jārīkojas paša bērna labā, jo laika sarunām vienkārši nav. Par laimi, pieminētajā gadījumā policijas darbinieki, cik noprotams no ziņas vēstījuma, pratuši izteikt ieteikumu abām pusēm, atgādinot arī bērnam par pienākumiem ģimenē. Vēl nesenā pagātnē līdzīgās situācijās iesaistīto instanču skatījumā taisnība gandrīz vienmēr bija bērnam.

Atceros samulsumu, kad pēc līdzīga strīda mana meita izlēma palīdzību meklēt pie kaimiņiem, citreiz pie visu saprotošās vecmāmiņas. Jā, vecmāmiņa (tagad, pašai tādai esot, to saprotu vēl labāk) vienmēr pažēlos, nomierinās, samīļos, jo viņa jau neatbild par to, kas no tā cilvēka iznāks, kā viņš dzīvos, kā tiks galā ar dzīves prasībām un pārbaudījumiem. Par to atbildību neuzņemsies ne policija, ne bāriņtiesa, ne sociālais dienests. Par to atbildība vienmēr gulsies uz vecākiem. Tādēļ laikam jau pareizi, ka 2018. gada akcijas “Dod pieci” mērķis bija psiholoģiska atbalsta sniegšana ģimenēm, kurās ienāk bērns. Sabiedriskās domas attīstība liecina, ka arī bērnu audzināšanā ieejam jaunā līmenī, kurā saprasti būs gan vecāki, gan bērni.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Karā nosargāt savu kultūru

13:20, 10. Sep, 2025

Protams, karš Ukrainā jau kuro gadu ( diemžēl) ir viena no galvenajām tēmām plašsaziņas līdzekļos. […]

Slava Cēzaram, piedodiet, – Trampam!

11:56, 9. Sep, 2025
1

Ir pilnīgi skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps pats sev liekas burvīgs. Viņš […]

Kā intereses aizstāvēs iedzīvotāju padomes

11:54, 8. Sep, 2025

Cēsu novadā darbu uzsākusi pašu skujeniešu ievēlētā Skujenes pagasta iedzīvotāju padome. Tajā iesaistītie ir apņēmības […]

Labie un sliktie

15:23, 3. Sep, 2025
1

Mēs faktiski droši varam apgalvot, ka Putins ir sliktais un Zeļenskis- labais, ja runājam par […]

Pasaule kā liela ģimene, arī destruktīva

13:48, 3. Sep, 2025

Grūti aptvert, ka karš Ukrainā turpinās jau ceturto gadu. Turklāt starptautiskā sabiedrība ne tikai nespēj […]

Nedaudz par stārķiem un citiem putniem

15:18, 1. Sep, 2025

Vēl jau tīrumos kādu var redzēt, bet šajās dienās tie būs prom. Vieni viņus dēvē […]

Tautas balss

Sludinājumi