Piektdiena, 26. septembris
Vārda dienas: Gundars, Kurts, Knuts

Lai zied sidraba ziediņiem

Andra Gaņģe

Tāds aicinājums dzirdēts pirmo reizi – pļausim zāli retāk! To pašvaldībām un ceļu uzturētājiem rosinājusi lauksaimnieku biedrība “Zemnieku saeima”.

Kāpēc tieši lauksaimnieciskie ražotāji nākuši ar šādu viedokli, nezinu. Taču doma nav nemaz tik neracionāla. Pamatojums tai ir ļoti saprotams un, manuprāt, arī pieņemams. Ja ceļu un grāvju malas, citus zālājus izlemtu pļaut tikai pāris reižu gadā (biedrība rosina – pēc Jāņiem un septembrī), ietaupītos gan darbaspēks, tātad algas, tehnika un degviela. Ceļu uzturēšanā kāds eiro ieekonomētos. Vēl biedrība uzsvērusi, ka tā tiktu saglabāta lielāka dabas daudzveidība, augi noziedētu, izsētos. Minētas arī putnu ligzdas, jo, izrādās, putniņi tās vij arī grāvju, ceļu malās, citos zālājos.

Rosinājumā ieteikts arī paš­valdībām pārskatīt, cik gara drīkst būt zāle tās teritorijā, lai platība netiktu uzskatīta par nesakoptu. Laikam gan tas vairāk attiecas uz pilsētām, ciemiem, jo diezin vai viensētu tuvumā kāds no malas vērtē zāles garumu. Jāatzīst, arī man šāda doma iešāvusies prātā, ejot vai braucot pa Cēsīm. Pieļauju, ka parku zālieni jau ir bieži pļaujami, to nosaka tradīcija. Noteikti vajadzētu izpļaut slēgtās, aizaugušās kapsētas – Lauciņu, Vācu un Lejas kapus. Vai citas paš­valdību un iedzīvotāju ziņā esošās teritorijas ir tik cītīgi jāizpļauj, ka veidojas mauriņš, kurš, šajā karstajā laikā nopļauts, pat izdeg? Man skaistāk šķistu, ja, piemēram, Pirtsupītes grava Jāņos ziedētu “sidrabiņa ziediņiem”. Nenopļautie zālāji, pļavas ap šo laiku ir pilnziedā un tiešām viļņojas kā sidrabā. Kāpēc neiepriecināt pilsētniekus ar dabas tuvumu, bet censties visu padarīt vienādu, glancētu? Un kam gan traucē privātās teritorijas, kurās zāle paaugusies garāka par pašreizējos saistošajos noteikumos paredzēto?

Tradīcijas mainīt ir grūti. Esam paraduši, ka zālieni, zālāji, ceļu un grāvju malas jānopļauj līdz Jāņiem. Uz tiem, kas to neizdara, skatāmies nosodoši, pārmetoši kā uz neakurātiem saimniekiem. Bet varbūt ir vērts palūkoties uz to acu prieku un saimniecisko ieguvumu, ko dod retāka pļaušana?

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Karā nosargāt savu kultūru

13:20, 10. Sep, 2025

Protams, karš Ukrainā jau kuro gadu ( diemžēl) ir viena no galvenajām tēmām plašsaziņas līdzekļos. […]

Slava Cēzaram, piedodiet, – Trampam!

11:56, 9. Sep, 2025
1

Ir pilnīgi skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps pats sev liekas burvīgs. Viņš […]

Kā intereses aizstāvēs iedzīvotāju padomes

11:54, 8. Sep, 2025

Cēsu novadā darbu uzsākusi pašu skujeniešu ievēlētā Skujenes pagasta iedzīvotāju padome. Tajā iesaistītie ir apņēmības […]

Labie un sliktie

15:23, 3. Sep, 2025
1

Mēs faktiski droši varam apgalvot, ka Putins ir sliktais un Zeļenskis- labais, ja runājam par […]

Pasaule kā liela ģimene, arī destruktīva

13:48, 3. Sep, 2025

Grūti aptvert, ka karš Ukrainā turpinās jau ceturto gadu. Turklāt starptautiskā sabiedrība ne tikai nespēj […]

Nedaudz par stārķiem un citiem putniem

15:18, 1. Sep, 2025

Vēl jau tīrumos kādu var redzēt, bet šajās dienās tie būs prom. Vieni viņus dēvē […]

Tautas balss

Sludinājumi